Latvijā ir vienāds skaits cilvēku, kuri sevi uzskata par uzvarētājiem un zaudētājiem, vairāk nekā puse iedzīvotāju būtu ar mieru iztikt bez parlamenta un vēlēšanām, varu uzticot kādam līderim, un šeit vērojama visneiecietīgākā attieksme pret homoseksuālismu Eiropā, liecina nesen veikta aptauja.
Pirms deviņiem gadiem Lietuvā bija visneiecietīgākā attieksme pret homoseksuālistiem, taču tagad šīs valsts iedzīvotāju iecietība ir augusi, un ir tāda pati kā Latvijā un Rumānijā, lai gan šīs valstis joprojām ir pašas netolerantākās Eiropā. 10 punktu sistēmā, kur vislielākais punktu skaits atbilst vislielākajai iecietībai, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā tolerance pret homoseksuālistiem ir 1,9. Nīderlandē šis skaitlis ir 7,8, Dānijā 6,6, Vācijā 5,7 un Čehijā 5,5.

Attieksme pret iecietību atspoguļojas arī viedoklī par to, kādas īpašības vissvarīgāk ieaudzināt bērnos. 72 procenti Latvijas un 78 procenti Igaunijas iedzīvotāju kā svarīgākās īpašības min labu uzvedību, turpretī Lietuvā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, labām manierēm piešķir vismazāko nozīmi. Lietuvieši pirmām kārtām uzsver strādīgumu (87 procenti), un atbildības sajūtu (77 procenti). Tikai 58 procenti Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka bērnā jāieaudzina tolerance.

Lietuvas laikraksts "Lietuvos rytas" informēja par jaunāko aptauju, kas veikta 25 ES un ES kandidātvalstīs, kur respondentiem tika uzdoti 173 jautājumi. Tika aptaujāti arī Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iedzīvotāji.

Šīs aptaujas dati ļauj spriest par cilvēku attieksmi pret ģimeni, darbu, reliģiju, brīvo laiku un morāles normām. Datu analīze sniedz pietiekami precīzu ainu par aptaujā iesaistīto valstu iedzīvotāju viedokļu līdzību un atšķirībām.

74 procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar darbu vispirms jānodrošina valsts pastāvīgie iedzīvotāji un tikai pēc tam imigranti. Lietuvā šis rādītājs ir visaugstākais no aptaujātajām valstīm - 94,2 procenti, bet Igaunijā - tikai 47 procenti. Vistolerantākā attieksme pret imigrantiem ir Zviedrijā, kur tikai 11,2 procenti aptaujāto domā, ka darbs pirmām kārtām pienākas vietējiem iedzīvotājiem.

Aptaujājot iedzīvotājus par nodokļu maksāšanas nepieciešamību, respondenti tika lūgti nodokļu maksāšanas nepieciešamību novērtēt 10 baļļu sistēmā, kur vismazākais punktu skaits atbilst vislielākajam atbalstam nodokļu maksājumiem. Latvijā vidējā attieksme pret nodokļu maksāšanu bija 2,1, Lietuvā 3,8, Ukrainā - 3,4, Igaunijā 3,2, bet Krievijā - 3,1.

58 procentu Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij visnoderīgākais būtu ietekmīgs līderis, ko neierobežotu parlaments un vēlēšanas. Lietuvā šādu uzskatu atbalsta 56 procenti iedzīvotāju, bet Rumānijā un Krievijā - 67 procenti. Visskeptiskāk pret potenciālu autoritāro līderi izturas horvāti, kur tādu atbalstītu tikai 11 procenti respondentu. Dānijā šis skaitlis ir 14 procenti, Austrijā un Vācijā - 16 procenti, bet Igaunijā - 18 procenti.

Lietuvieši salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu iedzīvotājiem ir visnegatīvāk noskaņoti pret savas valsts politisko sistēmu. 30 procenti no aptaujātajiem Lietuvas iedzīvotājiem uzskata valsts politisko sistēmu par neadekvātu. Tikai 23 procenti atzīst, ka Lietuvā tiek ievērotas cilvēktiesības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit