"Latvieši apgalvo, ka viņiem vēsturiski ir izveidojušās tiesības zvejot šajos ūdeņos," Aušra citēts Latvijas zvejnieku problēmām veltītā laikraksta materiālā. Lietuvas zvejnieki uzskata, ka problēma par jūras robežlīgumu Latvijā tiek radīta mākslīgi. Pēc Aušras teiktā, Lietuvas puse mēģinājusi vienoties ar Latviju civilizēti. Tā ierosinājusi apmainīties kvotām, kā tas tiek darīts ar Eiropas Savienības valstīm - tad strīdīgā trijstūra problēma izzustu pati, taču latvieši tādu iespēju kategoriski un bez jebkādiem paskaidrojumiem noraida. Latvieši runā par zaudējumiem, bet arī lietuvieši uzskata, ka viņi cieš zaudējumus, jo nevar šai joslā zvejot, sacījis Aušra.
Jāatgādina, ka par Lietuvas karakuģu izmantošanu šī strīda risināšanā "kuluāru sarunās" izteicies Lietuvas zvejniecības departamenta direktora vietnieks Jons Pašukonis. Saskaņā ar Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidenta Inārija Voita sniegto informāciju, Pašukonis sacījis: "Ja citādāk nevarēs, tad mēs izmēģināsim kara kuģus." Uz to Lietuvas amatpersonai atbildēts, ka Latvijas zvejnieki spēs sevi aizstāvēt.
Patlaban Latvijas un Lietuvas sarunas par zvejniecības sadarbības līgumu abu valstu jūras robežas strīdus teritorijā nonākušas strupceļā. Sarunās parakstīts abpusējs protokols par tālāku sarunu nelietderīgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
