Latvijai ir manevra iespējas. Intervija ar Valdi Dombrovski

Intervijā portālam "Delfi" tādējādi premjers gaisina mītu, ka Latvija apņēmusies SVF neattīstīt eksportspējīgu ekonomiku, jo tas neesot starptautisko aizdevēju interesēs. Vēl intervijā — valdības galvas viedoklis par vienošanās slepenības lietderību, ekonomikas atveseļošanas ritmu un koalīcijas vienotību kārtējās budžeta samazināšanas priekšvakarā.

- Līdz SVF valdes sēdei augusta beigās vienošanās ar Latvijas valdību ir slepena. Kāds ir pamatojums šim slepenības statusam.

-Tas ir formāts, kādā notiek SVF sarunas. Un līdzīgi bijis arī ar iepriekšējo nodomu vēstuli.

- Bet kāds ir racionālais pamatojums, kāpēc tas būtu jāpatur slepenībā?

- Tas būtu jājautā SVF. Mēs arī šo jautājumu Valūtas fondam sarunu gaitā uzdevām, jautājām vai viņi piekrīt, ka mēs šo vēstuli pirms apstiprināšanas publiskojam, bet viņi tam nepiekrīt. Līdz ar to vēstulē ir punkts, kas autorizē Valūtas fondu šo vēstuli publiskot pēc gala lēmuma pieņemšanas.

- Bet kāda motivācija? Vai SVF pieredze ar citām valstīm liecina, ka  jūtīgas informācijas publiskošana var radīt nemierus tautā?

- Man grūti teikt. Tas jājautā viņiem. Tas nav mūsu uzstādījums, mēs no savas puses nekādus šķēršļus tam neredzam.

- Vai jums nav sajūta, ka, paturot slepenības statusu, tas palielina spekulācijas riskus, "kas nu tagad būs"?

- Nē, nu, protams, tas rada kaut kādas spekulācijas. Tai pašā laika, šīs vienošanās būtība ir zināma, publiski izrunāta. Šī vienošanās kaut kādā veidā pārapstiprina iepriekšējās vienošanās ar Eiropas Komisiju, un 2009.gada budžeta grozījumu pārejas noteikumu punktus. Un vienošanās būtība, ka jāveic budžeta fiskālās konsolidācijas pasākumi 500 miljonu latu apmērā, ir zināma. Tāpat ir zināmas vienošanas daļas, kas attiecas uz sociālās drošības spilvenu — minimālā ienākuma līmeņa palielināšanu, veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu maznodrošinātiem utt.

- Taču pēc vienošanās parakstīšanas gan jūs, gan vairāki ministri norādījuši, ka par konkrētiem soļiem valdība vēl tikai lems. Vai tas nozīmē, ka vienošanās ļoti konkrētu rīcību neparedz un atstāj valdībai manevra iespējas?

 - Tā ir šīs vienošanās priekšrocība, ka budžeta gatavošanu mēs veiksim atbilstoši mūsu procedūrai, mums nenācās pēkšņi vienošanās laikā atkal pieņemt lēmumus, ka kaut kas tiek mazināts vai kādi nodokļi tiek celti. Par konkrētām sfērām mēs esam centušies paturēt šo vienošanos maksimāli atvērtu, lai, diskutējot par 2010.gada budžetu, mēs paši šos lēmumus varētu pieņemt.

- Vai, parakstot vienošanos ar SVF, valdībai bija precīzi skaidrs, kā tiks panākta šī 500 miljonu latu lielā konsolidācija? Vai tas bija aptuveni tā "apsolīsim un tad skatīsimies" ?

- Tieši tāpēc mums ir budžeta procedūra, kuras ietvaros mēs šos lēmumus pieņemsim.

- Tā ir procedūra, bet vai parakstīšanas brīdī jums bija zināmi konkrēti soļi, kā tos 500 miljonus "sakonsolidēt"?

- Konkrētie soļi tiks pieņemti tad, kad mēs veidosim 2010.gada budžetu. Un es uzskatu, ka tā ir pareiza pieeja, nevis mēģināt atrauti no budžeta izdomāt kaut kādus konkrētus soļus un tad atrauti veidot budžetu. Tas ir budžeta veidošanas process, ir pietiekoši skaidra metode, kā tas tiek darīts. Ir noteikta ieņēmumu daļa, aprēķināti bāzes izdevumi, un, izejot no ieņēmumu daļas un bāzes izdevumiem, tiek noteikti mērķa griesti visām ministrijām.  Tā ir procedūra, kurai mēs arī šoreiz iesim cauri.

- Vai tie cipari - 500 miljonu konsolidācija, 260 miljonu latu ietaupījums - ir elastīgi maināmi pēc reālās situācijas tautsaimniecībā? Ja situācija nedaudz labāka, tad var prognozēt labākus budžeta ieņēmumus, tad nav tik liels budžeta deficīts, un savādāki taupības pasākumi?

- Tieši tā, ieņēmumu prognoze, uz kuru mēs balstām budžeta veidošanu, mums ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl būs jāsaskaņo. Provizoriski septembra otrajā pusē ir gaidāma nākamā EK un SVF misija Latvijā, un mēs pārrunāsim budžeta veidošanu.

- Kas būtu labāk: labāka dzīve briesmīgajos laikos sabiedrībai, vai sažņaugt jostu un ātrāk izkārpīties cauri drakoniskākajiem taupības pasākumiem?

- Manuprāt, tā dilemma nav tāda. Problēma, ka jostu sažņaugšana arī bremzē ekonomiku. Tieši tāpēc valdība runāja ar starptautiskajiem aizdevējiem par šī gada atļautā budžeta deficīta palielināšanu. Vecajā programmā griesti bija 5% no IKP, pašreiz ir 10%. Daudzas valstis to arī dara — krīzes laikā palielina budžeta deficītu, lai fiskāli stimulētu ekonomiku. Cita lieta, ka mums arī treknajos gados budžets nebija sabalansēts, un arī pēc visu izdevumu mazināšanas mums budžeta deficīts ir liels. Mums neloģisks starta punkts diemžēl, kas rada citas problēmas.

Bet šeit nav tā dilemma — jo vairāk sažņaugsim jostas, jo ātrāk izkļūsim no krīzes. Šeit lietas ir jāsabalansē. Budžeta deficīta maksimālo līmeni jebkurā gadījumā noteiks tas, cik starptautiskie aizdevēji būs gatavi kreditēt šo deficītu. Pašlaik viņi gatavi kreditēt pietiekoši lielus deficītus: šogad 10% no IKP, nākamgad — 8,5%. Bet nevar aiziet arī otrā galējībā un teikt — "jo lielāks deficīts, jo labāk". Ja vienlaicīgi ar to strauji pieaug valdības ārējais parāds. Ja līdz šim tas bijis samērā zems, zem 20% no IKP, tad tagad ir diskusijas, kā līdz programmas beigām iekļauties Māstrihtas kritērijos, kas ir 60% no IKP.

- Finanšu sektora stabilitātei atvēlēti 600 miljoni eiro no aizdevuma. Faktiski tā ir "iesaldēta" nauda, par kuru jāmaksā procenti. Kam tā ir domāta, ja jūs sakāt, ka finanšu sektoram draudi nepastāv?

- Brīdī, kad vienošanas ar starptautiskajiem aizdevējiem tika slēgta, tika iezīmētas noteiktās summas, kas paredzētas finanšu sektora stabilizācijai, budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda pārkreditēšanai un tamlīdzīgi. Pašreiz es pieļauju, ka mums būs jāatver sarunas par to, ka daļa no šīs summas būs jānovirza budžeta deficīta segšanai. Pašreiz mēs redzam, ka lielākās problēmas ir ar budžeta deficīta segšanu, nevis ar finanšu sektora stabilitāti.

- Šis finanšu sektora stabilitātes naudas mērķis ir rezerve, ja nu kāda banka bankrotēs?

- Pašreiz vienīgie līdzekļi, kas šiem mērķim praktiski ir ieguldīti, ir saistīti ar "Parex" banku. Bet pati šīs rezerves esamība noņem kaut kādu nervozitāti un spekulācijas no Latvijas finanšu sistēmas. Potenciāli mums būs jāatver sarunas par šo līdzekļu novirzīšanu budžeta deficīta segšanai.

- Vienlaikus pierādot, ka to var darīt, jo neviena banka netaisās aiziet pa burbuli?

- Tieši tā.

- Publiskā telpā izskan skepse, ka starptautiskie aizdevēji nav ieinteresēti plaukstošā un eksportspējīgā Latvijas ekonomikā, un visi nosacījumi sarunās uzliek sociālos žņaugus, bet nekādā gadījumā to naudu nedrīkst izmantot ekonomikas atveseļošanai vai biznesa vides stimulēšanai. Cik lielā mērā tas ir mīts, cik tur ir patiesības grauds?

- Kas attiecas uz starptautisko aizdevumu — tas paredzēts tikai trīs mērķiem: finanšu sektora stabilizācijai, budžeta deficīta segšanai un valsts parāda pārkreditēšanai. Gada sākumā bija saņemta EK vēstule, kurā bija skaidri norādīts, ka tie ir mērķi, kam piešķirts aizdevums. Kas attiecās uz spekulācijām, ir jāsaprot, ka SVF ir "pēdējās instances aizdevējs" tām valstīm, kurām neviens vairs neaizdod. Mums starptautiskie finanšu tirgi vairs neaizdod, un arī iekšēji mēs nevaram finansēt tādu budžeta deficītu. Brīdī, kad valsts nonāk līdz "pēdējās instances aizdevējam", ir jārēķinās, ka šie nosacījumi ir pietiekoši skarbi. Viena no SVF standarta prasībām ir pēc iespējas ātrāk mazināt budžeta deficītu.

- Jā, bet, lai mazinātu budžeta deficītu, ir arī jāstimulē ekonomika. Kaut kā jāpanāk, lai IKP augtu, lai kaut kas šajā valstī notiktu… Tas būtu arī aizdevēju interesēs, citādi jau nespēsim neko atdot.

- Mēs esam daudz par šiem jautājumiem ar SVF runājuši. SVF arī publiskojis pētījumus par fiskālo politiku krīzes apstākļos, kuros izvērtējis dažādus ekonomikas fiskālās stimulēšanas iespējas. Bet SVF pieeja te ir pietiekoši skaidra — budžeta deficīts ir jāmazina "tūlīt un ātri". SVF parasti nepaļaujas uz solījumiem un teorijām, ka "mēs te tagad pastimulēsim ekonomiku, jūs mums dodiet naudu, un varbūt pēc tam kaut kad tur augsim".

- Un šajos SVF pētījumos teikts "lieli nodokļi krīzes laikā - tas ir labi"?

- Pētījumā ir apskatīti fiskālās stimulēšanas pasākumi, un budžeta izdevumu samazināšana un nodokļu celšana, protams, nav fiskālais stimuls. Arī par to mums ir bijušas sarunas ar SVF. Taču realitāte ir tāda, ka SVF gatavs finansēt kaut kādu budžeta deficīta apjomu, un, ja pēc visu izdevumu samazinājuma, mums plānotais budžeta deficīts ir līdz 10% — praksē, es domāju, tas būs mazāks, bet tāpat pietiekoši liels —, bet nākamgad jau pēc nākamajiem samazinājumiem tas būs 8,5%, tie vienalga ir lieli budžeta deficīti. Mums tad pašiem arī jādomā, ka mēs šo parādu nespēsim apkalpot, mums ļoti strauji pieaug valsts parāds…

- Respektīvi, SVF nav nekādas daļas gar ekonomikas stimulēšanu, ja iekļaujamies apsolītajā valsts budžeta deficītā. Bet vai valsts valdībai, domājot uz priekšu, kā atmaksāt parādu, ir skaidrība par ekonomikas stimulēšanu?

- Ekonomikas stimulēšanai ir daudzi pasākumi. Reāls fiskālais instruments ir ES fondi. Mēs piešķīrām šī gada budžeta grozījumos, neskatoties uz kopējiem samazinājumiem, papildus 66 miljonus latu. Par šo jautājumu, protams, vairāk uztraucās Eiropas Komisija. Nākamgad mēs esam iezīmējuši pietiekoši lielu finansējumu ES fondiem, jo tie ir līdzekļi, kurus vajag apgūt un kuri stimulē ekonomiku.

- Un SVF neuztraucas, nesaka, ka paralēli fiskālajai disciplīnai jūs te mētājaties ar miljoniem?

- Nē, SVF šim prasībām piekrīt, bet ES fondu jautājums ir EK prioritāte.

- Kādas ir mūsu manevra iespējas aiz SVF muguras? Vai drīkstam pildīt SVF prasības, bet paralēli nosaukt kādas piecas prioritārās nozares, vienā atrast trīs "Latvijas Nokijas", atlaist viņiem visus nodokļus… Cik tālu mēs drīkstam iet, pieņemot saprātīgus, veselīgus ilgtermiņa lēmumus?

- Esošā budžeta rāmja ietvaros mums ir brīva lēmumu pieņemšana. Ir gan atsevišķas problēmas, piemēram, ar publiskās un privātas partnerības projektiem, kuri pēc SVF metodikas diezgan automātiski tiek rēķināti iekšā budžeta deficītā. Ir atsevišķi punkti, par kuriem bija diskusijas, tas ir viens piemērs. Bet kuras nozares atbalstīt caur tiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, kurus mēs īstenojām, tas ir mūsu pašu rokās.

- Cik šobrīd uzņēmēji saņēmuši caur dažādām valsts atbalsta programmām?

- Jaunākie skaitļi man jāpārbauda. [Latvijas Garantijas aģentūrā kopā gan konkurētspējas uzlabošanai, gan eksportkredītiem ir saņemti iesniegumi par 60 miljoniem latu. LGA ir apstiprinājusi garantijas 26,84 miljonu latu apjomā, kas ir vairāk nekā pēdējos trīs gados kopā. Latvijas Hipotēku un zemes bankā uzņēmējiem piešķirti 120 miljon latu, no tiem 90 miloni. — Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas ietvaros, portālu "Delfi" pēc intervijas informēja premjera birojs.]

Kad mēs šo naudu atgūsim no EK, tad atgūto naudu, kas būs vēl kādi desmit miljoni, atkal varēsim novirzīt LGA. Tur tā nauda griežas. 

- Cik liela ir šo atbalsta pasākumu atdeve ekonomikas atveseļošanai?

- Protams, ja šie līdzekļi tiek ieguldīti perspektīvos uzņēmumos vai vienkārši stabilajos uzņēmumos, kas ļauj viņiem palielināt eksporta apjomu, tad šie līdzekļi dod atdevi. Būtu vairāk līdzekļu, būtu lielākā atdeve.

- Vai pats process ir ātrāks, efektīvāks un uzņēmējiem draudzīgāks?

- Nu, eksporta garantiju sistēma iepriekšējo valdību laikā tā arī netika ieviesta. ES fondu apguvi mēs esam vienkāršojuši, otrdien apstiprinājām FM piedāvājumus attiecībā uz tālāk veicamajiem pasākumiem sistēmas vienkāršošanai. Ir pietiekoši daudz lietas izdarītas, lai paātrinātu šīs naudas apriti un atgūšanu no EK. Jo ātrāk šie izdevumi tiek deklarēti EK, jo ātrāk mēs tos atgūsim, jo ātrāk atkal varēsim novirzīt tiem pašiem ES fondiem. 

- Kā precīzi var izpausties atbalsts prioritārajās nozarēs?

- Ekonomikas ministrija stādā pie atbalsta mehānisma prioritārajām nozarēm..

- Jā, vispārīgi teikts, ka būs atbalsts, ka būs kaut kādi finanšu instrumenti, bet atkal konkrētības nav…

- Līdz šim mēs esam koncentrējušies uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu kopumā, un, pat ja kādas prioritārās nozares bija definētas, tas bija diezgan mākslīgi. Ja paskatās, kāds reālais atbalsts šai nozarei, to prioritāti bija grūti saprast. Līdz ar to pašreiz prioritārās nozares atkal ir definētas un Ekonomikas ministrija strādā, lai reāli piedāvātu atbalsta instrumentus.

- Un atkal, kamēr izstrādās, kamēr sapratīs ko un kā, tas nenotiks šogad?

- Tas varētu notikt arī šogad. EM savu darbu ir paātrinājusi. Tās pašas eksporta garantijas, par kurām gadiem tika runāts, tika ieviestas pietiekoši īsā termiņā. Jautājums, pie kā tiek strādāts, ir mikrouzņēmumu atbalsta programma. Es domāju, ka daudzas no šīm lietām mēs ieviesīsim vēl šogad.

- Vai nav risks, ka izmaiņas nodokļu politikā, jaunie nodokļi, kas plānoti nākamgad, neliks cilvēkiem lavierēt un mēģināt nodokļus nemaksāt, stimulējot "pelēko zonu"?

- Protams, tā ir problēma, kas vērojama kopš krīzes sākumā, ir tendence uzņēmējiem aiziet "pelēkajā zonā".

- Tad tā ir lejupejošā spirāle, jo vairāk celti nodokļi, jo vairāk aug "pelēkā zona"?

- Tieši tā ir tā problēma. Tāpēc mums no vienas puses jādomā par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, no otras puses — par represīvajiem pasākumiem. Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai ir dots uzdevums pastiprināti vērsties pret aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību.

- Vai šobrīd ir vērts ieguldīt darbu un naudu "represijās', vai varbūt vienošanās ar SVF pieļauj manevra iespējas un nodokļu pazemināšanu?

- Budžeta grozījumos tika pazemināts PVN atsevišķām grupām. Nodokļus pazemināt kopumā mēs pašreiz nevarēsim.

(no 1. augusta piemēro samazināto — 10% — likmi mācību literatūrai, kā arī oriģinālliteratūras izdevumiem, malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem. Samazinātās PVN likmes piemērošanu avīzēm un žurnāliem pagarināja līdz 2010. gada 31. decembrim)

- Jūs atzīstat "pelēkās zonas" risku, bet…

- Par šiem jautājumiem mēs esam daudz runājuši ar SVF. Es pieļauju, ka tas ir viens no argumentiem, kas palīdzēja mīkstināt iepriekšējās nodomu vēstules formulējumu, kas paredzēja — ja PVN plāns nepildās, tad PVN tiks palielināts līdz 24%. Pašreiz mums šo formulējumu izdevies krietni mīkstināt, un, iespējams, no šī PVN paaugstināšanas izdosies izvairīties. 

- Cik procentuāli jūs pieļaujat iespēju, ka Latvijai būs jāšķērso "sarkanā" līnija, un, nespējot veikt budžeta konsolidāciju par 500 miljoniem latu, nāksies celt PVN, ieviest progresīvo nodokli utt.?

- Tas būs atkarīgs no tā, kā mums veiksies ar budžeta izdevumu samazināšanu. Pašreiz budžets ir izstrādes procesā, pie ieņēmumu daļas vēl tikai būs jāķeras klāt, un tajā brīdī mēs to redzēsim, cik lielā mērā ministrijas un koalīcijas partijas ir gatavas samazināt izdevumus.

- Cik liela ir pārliecība par koalīcijas partneru apņemšanos un gatavību samazināt šos izdevumus?

- Uz budžeta grozījumiem mēs redzējām, ka šī apņemšanās un gatavība bija. Es ļoti ceru, ka tā būs arī uz 2010.gada budžetu.

- Paredzot iespējamo stīvēšanos, jūs vairāk esat vērsts uz kompromisu, vai uz pārliecināšanu? 

- Te ir divi aspekti. Ir kaut kāds konsolidācijas apmērs, kurš mums vienkārši būs jāpaveic, lielā mērā neatkarīgi no tā, vai koalīcijas partijām tas patiks vai nepatiks. Ja kādai partijai tas ļoti nepatiks, un tie lēmumi netiks pieņemti, tas problēmu neatrisinās. Vienkārši mēs to problēmu atkal risināsim ugunsdzēsēju režīmā, brīdī kad smelsies ūdens mutē un draudēs valsts bankrots. Vai nu mēs to pieņemsim kaut kādā normālā režīmā, vai nepieņemsim šos lēmumus, un pēc tam ar to nāksies nodarboties jau krietni kritiskākos apstākļos.

- Vairāki ministri pēc vienošanās parakstīšanās ar SVF paziņojuši, ka viņiem nav zināms, ko nozīmē tajā ietvertie punkti, kas skar viņu nozares. Vai jums ar finanšu ministru ir skaidrs? Jūs varat nolikt papīru uz galda un "viss - balsojam!"? 

- Budžeta sagatavošanas procesā mēs iesaistīsim arī koalīcijas partijas. Pašreiz es domāju, ka tā ir vairāk izlikšanās, ka nesaprot, ka ir jāmazina izdevumi, nekā reāla nesaprašana. Drīzāk, tā ir nevēlēšanās. Bet tieši tāpēc ir izveidota koalīcijas darba grupa, kas strādās pie budžeta jautājumiem, lai koalīcijas partijas būtu iesaistītas visos budžeta izstrādes posmos un nebūtu šo argumentu, ka kāds kaut ko nesaprot. Tad arguments var būt vienīgi, ka kāds kaut ko negrib darīt.