Trīs gadu laikā Latvijas aizsardzības budžets sasniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par šādu pirmdien, 28. februārī, koalīcijā panāktu vienošanos mediju pārstāvjiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers atzina, ka Putina režīma agresija Ukrainā mudināja Latviju palielināt tēriņus aizsardzībai. Ja patlaban valsts aizsardzībai novirza 2,2–2,3% no IKP, tad tuvāko trīs gadu laikā šie izdevumi sasniegs 2,5,% no IKP.
Viņš atzina, ka koalīcija pirmdien politiski vienojusies par aizsardzības budžeta celšanu, bet priekšā vēl gaidāmas diskusijas par konkrētām detaļām, piemēram, cik ātri sasniegt mērķi.
Kariņš arī informēja, ka paralēli koalīcija vienojās palielināt valsts budžetu iekšējās aizsardzības stiprināšanai.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) papildināja premjera teikto, informējot, ka Iekšlietu ministrija piedāvā turpmākos gadus piešķirt 27 miljonus eiro ik gadu, lai palielinātu atalgojumu policistiem, robežsargiem, glābējiem un ugunsdzēsējiem.
Golubeva arī piebilda, ka koalīcija atbalstīja priekšlikumu veikt vienreizējus ieguldījumus civilajā aizsardzībā.
Savukārt deputāts Raivis Dzintars (NA) norādīja, ka Krievija ir metusi cinisku izaicinājumu, kas nes sāpes un postu, vienlaikus saliedējot Rietumu pasauli. Politiķis atzina, ka Krievijas agresija ir saliedējusi arī koalīcijas partnerus, par ko liecina politisko spēku vienprātība palielināt valsts aizsardzības budžetu un stiprināt iekšējo drošību.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidents kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), iekšlietu ministri un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) ir veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai šis lēmums varētu tikt skatīts un pieņemts valdībā jau šonedēļ.
