Eiroparlamentārietis Ivars Godmanis (LPP/LC) pauda viedokli, ka Piebalga uzstāšanās bija pārliecinoša un profesionāla. Viņš ir pārliecināts, ka Piebalgam Eiropas Komisijas (EK) apstiprināšanas procesā neradīsies nekādas problēmas.
Arī deputāte Sandra Kalniete (PS) uzsvēra, ka salīdzinājumā ar ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones iztaujāšanu Piebalga uzstāšanās reizē bijusi jūtama pieredze - viņš sniedzis ļoti konkrētas atbildes uz jautājumiem un pierādījis, ka pārvalda savu iespējamo atbildības sfēru EK.
Pēc Kalnietes teiktā, arī EP kuluāros Piebalga publiskā uzklausīšana tiekot vērtēta augstu.
EP deputāte Inese Vaidere (PS) pauda viedokli, ka Piebalgs jaunajā EK būs viens no tiem komisāriem, kas tiks atzīts par vienu no kompetentākajiem. Pēc Vaideres domām, Piebalgs pierādīja, ka pārzina viņam uzticētos jautājumus un viņam ir liela pieredze Eiropas lietās.
Vienlaikus no Vaiders teiktā noprotams, ka viņa nav īpaši apmierināta ar Piebalgam iedalīto attīstības jautājumu portfeli. Politiķe uzskata, ka šajā sfērā nepieciešams veikt reformas. Ja Piebalgam tas izdosies, tad iegūtais amats tomēr būs izrādījies vērtīgs.
Arī pats Piebalgs sacīja, ka, pēc viņa domām, viņš ir izturējis izjautāšanu. Komisāra amata kandidāts uzskata, ka EP deputāti bijuši pozitīvi noskaņoti un 26.janvārī Eiropas Komisija ar tiks apstiprināta.
Piebalgam pirmdien EP deputātu izjautāšanā nācās atbildēt uz jautājumiem par plašu tēmu loku. Piebalgs sniedza atbildes uz jautājumiem gan par praktisku gaidāmo darbību, piemēram, darbību jaunveidojamā ES Ārējās darbības dienestā un sadarbību ar augsto pārstāvi ārlietās Ketrinu Eštoni, gan par plānoto darbu attīstības sadarbībā tādos jautājumos kā palīdzība konfliktu skartajai Sudānai vai zivsaimniecības partnerības nolīgumi ar Āfrikas valstīm.
Piebags atbildes EP deputātiem sniedza neminstinoties, un papildus jautājumi viņam pārsvarā netika uzdoti.
Publiskās uzklausīšanas sākumā, uzrunājot deputātus, Piebalgs solīja: ja tiks apstiprināts augstajā amatā, cīnīsies pret nabadzību pasaulē, un šādam darbam jaunas un plašākas iespējas dos arī Lisabonas līgums.
Pēc Piebalga teiktā, krīzes laiks nevar būt par pamatu tam, lai dalībvalstis samazinātu atbalstu attīstības sadarbībai, un finanses šim mērķim, tieši pretēji, ir jāpalielina.
"Ja mani apstiprinās šajā amatā, es darīšu visu, ko spēšu, lai mudinātu dalībvalstis pildīt, ko tās solījušas," teica komisāra amata kandidāts.
Piebalgs pēc trīs stundu ilgas iztaujāšanas EP, runājot gan angļu, gan franču valodā, noslēguma vārdus izvēlējās teikt latviski. "Man šī iztaujāšana nebija nekāda izprieca, bet to uzveru kā piemērotības pārbaudi un ceļamaizi tālākam darbam," sacīja Piebalgs.
Piebalgs uzskata, ka nākamajos piecos gados attīstības sadarbībā gaidāmi gan lieli pārbaudījumi, gan lielas iespējas. "Mēs nedrīkstam pieļaut, ka laikā, kad pie mums valda pārticība, 100 miljoni cilvēku cieš badu," teica Piebalgs.
Piebalga uzrunu deputāti sveica ar aplausiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
