Līdz šim Latvijā strādāja 18 arhīvi - Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Valsts arhīvs; Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs; Personāla dokumentu valsts arhīvs; Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija; Valsts arhīvu speciālā bibliotēka; Alūksnes zonālais valsts arhīvs; Cēsu zonālais valsts arhīvs; Daugavpils zonālais valsts arhīvs; Jelgavas zonālais valsts arhīvs; Jēkabpils zonālais valsts arhīvs; Liepājas zonālais valsts arhīvs; Rēzeknes zonālais valsts arhīvs; Siguldas zonālais valsts arhīvs; Tukuma zonālais valsts arhīvs; Valmieras zonālais valsts arhīvs; Ventspils zonālais valsts arhīvs. Šogad šajās iestādēs strādāja 433cilvēki, kas ir par 39% mazāk nekā 2009.gadā, tāpēc turpmāk darbinieku atlaišana nav plānota.
Saskaņā ar Saeimā pieņemto Arhīvu likumu līdz 2011.gada 1.janvārim arhīvi ir jāreorganizē, izveidojot Latvijas Nacionālo arhīvu, apvienojot šīs 18 iestādes. Tas ļaus valsts budžetā ietaupīt 170 000 latu.
Valsts arhīvu sistēmas funkcijas ir dokumentu uzkrāšana, to saglabāšana, izmantošana valsts, sabiedrības un pilsoņu interesēs. Šajā nolūkā valsts arhīvi organizē un veic zinātnisko darbu, izdod informatīvus izdevumus un sagatavo dokumentu publikācijas, sniedz metodisko palīdzību juridiskajām un fiziskajām personām dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
