Sarunu temati patlaban netiek precizēti - tas būšot viss Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību spektrs.
Rozenberga atgādināja, ka prezidente vairākkārt izteikusi gatavību tikties ar Putinu. Uz Austriju viņa dodas sestdien no rīta, bet tikšanās būs vēlā vakarā.
Avoti Krievijas Ārlietu ministrijā aģentūrai "Interfax" sacījuši, ka sarunai būs "īpaša nozīme", jo Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību jautājumi tādā līmenī nav risināti vairākus gadus.
Prezidente vēl šonedēļ izteica viedokli - pēdējā laikā no Krievijas amatpersonām saņemti "zināmi signāli un paziņojumi", kas radot labvēlīgu atmosfēru un ļauj cerēt uz abu valstu attiecību uzlabošanos.
"Es raugos nākotnē ar lielu cerību, ka mums varētu notikt augstākā līmeņa sarunas un tikšanās, kas atkal varētu lietas pavirzīt uz priekšu," teica prezidente.
Savukārt Latvijas augstākās amatpersonas - prezidente, premjers, Saeimas priekšsēdētājs un ārlietu ministrs - februāra sākumā vienojās, ka turpmāk par vienu no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir jāizvirza draudzīgu attiecību nodibināšana ar Krieviju, tādēļ jau tuvākajā laikā cer sagaidīt "signālu" no Krievijas.
"Latvija vēlas nodibināt normālas un abpusēji draudzīgas attiecības ar Krieviju, un tas ir augstākā mērā nozīmīgi. Es esmu gatava tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un mēs gaidām signālus no Krievijas puses," teica Vīķe-Freiberga.
Latvijas un Krievijas prezidenti savulaik tikušies, parakstot līgumus par Krievijas armijas izvešanu 1994.gada 30.aprīlī, kad uz Maskavu, par spīti iekšpolitiskām kolīzijām, aizbrauca Guntis Ulmanis. Visu savu prezidentūru Ulmanis loloja domu aizbraukt vizītē uz Krieviju, pie viena apciemojot arī Sibīrijas latviešus, bet tas nepiepildījās.
Latvijā 90.gadu sākumā ir bijis arī iepriekšējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins, bet ne oficiālā statusā - viņš makšķerēja kopā ar tā laika politiskajiem līderiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
