Latvijas Universitāte valdībai piedāvā izlīgumu 'Muižnieka lietā'
Foto: LETA

Latvijas Universitāte (LU) saskata risku, ka ierosinātās tiesvedības var radīt kaitējumu gan universitātes darbībai, gan augstākās izglītības sistēmai kopumā, tādēļ LU ir nosūtījusi valdībai priekšlikumu noslēgt administratīvo līgumu. Tas ietvertu valdības apņemšanos apstiprināt Indriķi Muižnieku rektora amatā, savukārt LU un Muižnieks atsauktu tiesā iesniegtās prasības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zvērināts advokāts Benno Butulis, kurš tiesvedībā pārstāv LU, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 20. novembrī paustos secinājumus par Administratīvās apgabaltiesas lēmumu nodēvēja par vienpusējiem un neprecīziem. Viņš pauda, ka universitātes ieskatā vairs nepastāv šaubas, ka valdības šī gada 29. augusta rīkojums par Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā ir pirmsšķietami prettiesisks.

"Ir divi secīgi tiesu lēmumi, ar kuriem valdības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pozīcija ir atzīta par juridiski nepamatotu," skaidroja Butulis.

Viņš arī atsaucās uz tiesas lēmumā ietverto norādi, ka ir nepieciešams pārvērtēt situāciju atbilstoši jaunajiem apstākļiem. LU ieskatā valdībai ir jāņem vērā fakts, ka lēmums par Muižnieka neapstiprināšanu ir pirmsšķietami prettiesisks un tiesas gala lēmums par aptuveni 90 procentiem varētu būt tāds pats. No tā arī izriet, ka pastāv ievērojams kompensāciju izmaksu risks no valsts puses.

Ina Druviete, kas patlaban ir LU prorektores pienākumu izpildītāja, pauda iespēju, ka tiesvedības var turpināties vairākus gadus.

"Situācija, kur LU ir bez likumīgi apstiprināta rektora, arī nedrīkstētu turpināties mūžīgi. Šāda tiesiskā nenoteiktība būtu kaitējums ne tikai universitātes darbībai un prestižam, bet tā atstātu ietekmi arī uz visu augstākās izglītības sistēmu un sabiedrību," norādīja Druviete.

Atsaucoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pausto iespēju LU un IZM strīdu risināt ārpustiesas ceļā, LU 21. novembrī valdībai nosūtīja priekšlikumu situācijas risināšanai.

LU piedāvā noslēgt administratīvo līgumu jeb mierizlīgumu, kas ietvertu valdības apņemšanos apstiprināt Muižnieku universitātes rektora amatā. Savukārt LU un Muižnieks atsauktu tiesai iesniegtās prasības, līdz ar to nepretendējot ne uz kompensācijām, ne uz morālā kaitējuma atlīdzību.

Universitātes administrācijas juriste Anda Ozola pauda uzskatu, ka IZM 20. novembrī izteikties viedoklis, kur ar 1. decembri darbu sāks 29. augustā ieceltais rektora vietas izpildītājs Gvido Straube, ir vērtējams negatīvi.

"To var vērtēt kā pierādījumu tam, ka ministrijai neinteresē ne tiesiskums, ne reforma. Tas ir vienkārši aizbildinājums tam, ka ministrija vēršas pret Muižnieku kā pret privātpersonu," teica Ozola. "Šāda vēršanās pret privātpersonu ir cilvēktiesību aizskārums, kam var sekot juridiskas sekas."

Personas bija vienisprātis, ka labākais risinājums situācijas atrisināšanai būtu mierizlīguma parakstīšana.

"Delfi" jau ziņoja, ka 20. novembrī Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Līdz ar to valdībai ir dota iespēja nomainīt pašreizējo LU rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku.

Valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Par rektora pienākumu izpildītāju tobrīd tika iecelts Gvido Straube.

Tomēr pēc Muižnieka vēršanās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu, tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, pēc kā Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Administratīvā apgabaltiesa šonedēļ nolēma grozīt pagaidu aizsardzības līdzekli, kas nozīmē, ka jaunas LU rektora vēlēšanas joprojām ir aizliegtas, taču valdībai dotas tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, informēja tiesā.

Tādējādi ar tiesas 20. novembra nolēmumu noteikts, ka līdz pilnā sprieduma spēkā stāšanās brīdim par LU rektora pienākumu izpildītāju valdība drīkst iecelt kādu citu personu.

Tikmēr IZM paziņojusi, ka turpinās izvērtēt iespēju rast tiesisku risinājumu strīdā ar Muižnieku arī bez tiesas iejaukšanās.

26. augustā LU vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret valsti, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu – apstiprināt Muižnieku par LU rektoru. Savukārt 30. augustā par LU rektora pienākumu izpildītāju kļuva Straube, kurš vēlāk paziņoja, ka neuzturēs LU tiesvedību pret valdību Muižnieka jautājumā.

28. augustā arī pats Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30. septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ina Druviete Indriķis Muižnieks Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form