Pētot, kāds ir potenciālās fiktīvo laulību dalībnieces portrets, šogad līdz novembrim aptaujātas 235 Latvijas pilsones, kuras ieradušās vēstniecībā, lai saņemtu dokumentu iespējai laulāties Īrijā.
"Situācija ir diezgan dramatiska. Mēs droši varam teikt, ka šā gada tendence rāda, ka Latvijas pilsones šādās fiktīvās laulībās tiek iesaistītas ar viltu, izmantojot to, ka sieviešu stāvoklis ir bezpalīdzīgs un tās nostādītas smagos materiālos apstākļos. 56 Latvijas sievietes, kuras vēlējās stāties laulībā, bija jaunākas par 20 gadiem, četras no šīm jaunajām sievietēm bija personas ar invaliditāti. 79 nākušas no mazturīgām ģimenēm," klāstīja Bergmane.
Vairākām sievietēm bērnībā ir miris viens vai abi vecāki. Potenciālo līgavu vidū ir arī vientuļās mātes, kā arī personas ar zemu izglītības līmeni. 58 Latvijas pilsonēm, kuras vēlējās stāties laulībā, bija nepilngadīgi bērni.
Pamatojoties uz Latvijas pilsoņu laulībām ar trešo valstu pilsoņiem, pagājušajā gadā Īrijā pieprasītas 436 uzturēšanās atļaujas, bet šogad līdz augustam ‒ 199 šādas atļaujas. Visbiežāk ar Latvijas pilsonēm vēlas laulāties Pakistānas, Bangladešas un Indijas pilsoņi.
Bergmane norādīja, ka tieši vēstniecības ir tās, kas parasti satiek jaunas sievietes, kuras, piekrizdamas fiktīvām laulībām, kļuvušas par cilvēktirdzniecības upuriem.
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs pastāstīja, ka saskaņā ar Valsts policijas rezultātiem pašlaik cilvēktirdzniecība kā tāda tiek kontrolēta un šogad desmit mēnešos vien ierosinātas divas cilvēktirdzniecības lietas.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas likumsargi efektīvi izmanto instrumentu, kas paredzēts Krimināllikumā, proti, saukšanu pie kriminālatbildības par personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai. Ārzemnieki, kas uz Latviju brauc vervēt sievietes, esot ļoti pārsteigti par savu aizturēšanu un bargajiem sodiem.
Organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane sacīja, ka no statusa 'fiktīva līgava' līdz statusam 'cilvēktirdzniecības upuris' bieži vien ir viens solis, jo fiktīvo laulību organizatori nekad neatklāj savus patiesos mērķus. Lai iegūtu uzturēšanas atļauju, kas dod tiesības trešo valstu valstspiederīgajiem uzturēties ES, tiek meklēti un atrasti ceļi, lai šādu vēlmi realizētu.
Šogad Zalcmanes vadītā organizācija nodrošinājusi atbalstu 14 identificētiem cilvēktirdzniecības upuriem, no kuriem astoņi ir fiktīvo laulību upuri, bet četras personas bijušas iesaistītas prostitūcijā.
"Salīdzinot ar pērno gadu, kad no identificētiem upuriem 63% bija fiktīvo laulību upuri, varētu teikt, ka šogad situācija ir uzlabojusies, jo šogad ir 57%. Tomēr cipari neuzrāda faktisko upuru skaitu, jo vismaz 80 gadījumos "Drošajā mājā" ir sniegta tā saucamā ambulatorā jeb preventīvā informācija upuriem," uzsvēra Zalcmane.
Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" dibināta 2007.gadā, lai attīstītu atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tostarp patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.
Šī organizācija no 2007.gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
