Kā sacījis Lavrovs, tas "daļēji skaidrojams ar nepieciešamību pārvarēt zināmas emocionālas atmiņas par pagātni un daļēji - ar centieniem pašapliecināties". "Mēs pret to izturamies ar sapratni - šīs valstis cenšas apliecināties kā neatkarīgas valstis un meklē ceļus, kā nostiprināt savu valstiskumu; tām jārisina gan ekonomiskie, gan sociālie jautājumi, un mēs gribam tām šai ziņā palīdzēt," skaidroja Lavrovs.
"Tāpēc ekonomiskās attiecības mēs nesaistām ar daudzām politiskajām, cilvēktiesību un citām problēmām, kas pastāv mūsu attiecībās," paziņojis Krievijas ārlietu ministrs.
Pēc viņa teiktā, šajās valstīs "dažkārt attiecības ar Krieviju tiek minētas gandrīz vai kā galvenais iemesls, kāpēc nav panākti reāli rezultāti savu struktūru, savas ekonomikas attīstīšanā, sociālo jautājumu risināšanā". "Protams, mēs saredzam šādus centienus un uzskatām, ka tie nesekmē pašu šo valstu interešu īstenošanu," izteicies Lavrovs.
Vienlaikus viņš uzsvēris, ka aizvadītā gada laikā Krievija lielu uzmanību veltījusi attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), un piebildis, ka kontaktos ar Austrumeiropas valstīm, tai skaitā jaunajām ES un NATO dalībvalstīm, iezīmējusies "interesanta un visnotaļ pozitīva tendence", kas liek domāt, ka šīm valstīm radusies interese padziļināt sadarbību ar Krieviju.
Pieminot gadījumu ar septembrī notikušo Krievijas iznīcinātāja "Su-27" avāriju Lietuvas teritorijā, kas uz laiku pastiprināja spriedzi abu valstu attiecībās, Lavrovs paziņojis, ka Maskava jau no pirmajām NATO paplašināšanās dienām esot runājusi par nepieciešamību "noregulēt sadarbību gaisa satiksmes drošības un gaisa telpas kontroles jautājumos". Jācer, ka šis notikums pamudinās mūsu partnerus aktīvāk un konkrētāk izskatīt mūsu priekšlikumus, viņš piebildis.
Atbildot uz rietumvalstu aso kritiku attiecībā uz Krievijas likumprojektu par sabiedrisko organizāciju darbību, Lavrovs paziņojis, ka Maskava "jau pieradusi pie negaidītiem Krievijas partneru jautājumiem par to, kas notiek mūsu valstī, lai gan pilnīgi analoģiski notikumi citās valstīs neizraisa nekādu reakciju". Ministrs piebildis, ka minētais likumprojekts izturējis Eiropas padomes ekspertīzi, turklāt prezidents Vladimirs Putins ierosinājis izdarīt tajā dažus grozījumus, kas jau ņemti vērā otrajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
