Saeimas lēmumu ļaut strādāt āra terasēm nevar nosaukt par negadījumu, jo tas bija apzināts lēmums un var teikt, ka tas bija mēģinājums nepieļaut to, ka viena partija pirms pašvaldību vēlēšanām izjāj uz balta zirga, portālam "Delfi" pauž politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Jau vēstīts, ka prezidents Egils Levits šo Saeimas soli novērtējis kā "parlamentāru negadījumu". "Tā tas nedrīkstētu parlamentārā demokrātijā būt. Ceru, ka tas paliek viens no retajiem gadījumiem. Valdošajai koalīcijai jāstrādā kopā gan valdībā, gan parlamentā," sacīja Levits.
Politoloģe norāda, ka par negadījumu var saukt to, kas noticis nejauši, ko neesam plānojuši, bet Saeimas lēmums bija apzināts lēmums.
"Analizējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju no dažādu partiju puses, var teikt, ka tas bija mēģinājums nepieļaut vienas partijas populistisku rīcību – šai gadījumā es domāju JKP, kas uzsāka šī jautājuma tādu agresīvu virzīšanu. Nevis izanalizējot valstī esošo situāciju, bet klaji ejot uz tādu populismu. Lai nepieļautu, ka vienīgais spēlētājs, kurš pirms pašvaldību vēlēšanām izjāj uz balta zirga, ir JKP, tajā brīdī tas bija ārkārtas risinājums, kad nobalsoja arī pārējās koalīcijas partijas, lai nepieļautu viena spēka spalvu bužināšanu vēlāk," skaidroja politoloģe.
Vienlaikus prezidents ar repliku gribēja norādīt, cik tas ir nepieņemami šādā situācijā, kādā valsts kopumā atrodas, rīkoties šauru interešu – pašvaldību vēlēšanu tuvuma, savas popularitātes un reitingu spodrināšanas kontekstā –, nepadomājot par kopējo bildi un kā tas var ietekmēt situāciju, uzsvēra Metla-Rozentāle.
"Ar šo vārdu "negadījums" viņš gribēja norādīt uz absurdo situāciju, kas veidojas, jo kā tā var būt, ka labā kāja nezina, ko kreisā kāja dara. Jebkuram, kurš orientējas politikā, ir skaidrs, ja Saeima rīkojas pretēji valdībai, tā ir neuzticība valdībai. Tad būtu jāsaka, ka mēs valdību atlaižam, bet to neviens nesaka, jo to jau neviens negrib," skaidroja politoloģe.
Viņa norāda, ka ir labi, ka prezidents publiski pauž savu nostāju, un pēdējo mēnešu laikā tas ir vērtīgi, jo tas palīdz premjeram nebūt vienīgajam, pār kuru nāk visa kritika un prasības. Tā kā valsti ir trīs augstākās amatpersonas, viņām vajadzētu strādāt trejsavienībā, kur diskusijās dzimst labākais risinājums, norāda eksperte.
"Es novērtēju, ka viņš saka, ka lēmumi var būt dažādi – viņš nav absolūtais Kariņa kunga aizstāvis, bet lēmumiem jābūt saskaņotiem, atbildīgiem," uzsver Metla-Rozentāle.
Vienlaikus viņa norāda, ka valdības krišana pašlaik noteikti nedraud. Ja aplūko politisko spēku sadalījumu parlamentā, tad daudz deputāti ir kļuvuši par neatkarīgiem deputātiem un principā koalīcija sanāk arī bez "KPV LV", piesaistot pāris neatkarīgos deputātus, uzskata politoloģe.
"Iespējams, viena no idejām ir izbīdīt "KPV LV" ārpus valdības, tad atbrīvojas vairākas ministru vietas, uz kurām, kā no publiskās retorikas var spriest, ļoti ieinteresēta ir JKP, kas ir loģiski, jo NA dabūja papildus ministra vietu, kāpēc JKP, kurai ir skaitliski lielākais deputātu skaits Saeimā, nekas nepienāktos. Var redzēt, ka viņiem vairāk interesē iekšlietu ministra postenis, nezinu gan, vai pārējie tam piekritīs," spriež eksperte.
Viņas ieskatā, ja "KPV LV" valde tomēr atsauks Vitenbergu no ekonomikas ministra amata un aizies prom no valdības, tad atlikušie ministri var vienoties par amatu pārdali. Valdības gāšana būtu iespējama vien situācija, ja kāds šajos grūtajos laikos vēlētos uzņemties premjera posteni un riskēt, taču politoloģe uzsver, ka, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, partiju vadībām ir jāpieskata pēdējie metri pirms vēlēšanām un līdz ar to gaidāma tikai tāda stīvēšanās.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā valdošās koalīcijas pārstāvji Saeimā ignorēja valdības lēmumu divas nedēļas nepārskatīt Covid-19 ierobežojumus un lēma atļaut strādāt ēdinātāju terasēm no 7. maija. Pret šādiem grozījumiem nobalsoja tikai koalīcijas politiķe Vita Anda Tērauda (AP). Īpaši sāpīgi lēmumu uztvēra valdības vadītājs Kariņš, sakot, ka Saeima sākusi "iet savu individuālu ceļu", un paužot neziņu, kādā veidā "noregulēsies" Saeimas un valdības sadarbība Covid-19 krīzes risināšanā.
Attiecīgo priekšlikumu pēc būtības atsevišķi virzīja Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Krišjānis Feldmans (JKP) un atsevišķi arī parlamentārietis Ivars Zariņš (S).
No 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem būs atļauts, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
