Valsts prezidents Egils Levits nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
"Vienmēr esmu iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu es 2014.gadā rosināju. Pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Tādēļ pēc 2022. gada vēlēšanām aktīvi iestājos par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu. Toreiz uzskatīju, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī "Progresīvos"," sacījis prezidents.
Viņš norādījis, ka Latvijas politisko kursu būtiski ietekmē valsts augstākā amatpersona. Tas Valsts prezidenta vēlēšanās jāņem vērā.
"Šobrīd koalīcija šajā jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība" ir atbalstījusi manu kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru. Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu," turpina prezidents.
"Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena. Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas," sacījis Levits.
"Tas atstās zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu. Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai," turpina Valsts prezidents.
"2019. gadā es tiku ievēlēts uz četriem gadiem. Savus Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā esmu pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā Nacionālās apvienības un "Jaunās Vienotības" atbalstu, izteicu gatavību kandidēt arī uz otro termiņu. Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu. Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis," uzsvēris Levits.
"Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31.maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi. Tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu," sacījis Levits.
"Es pateicos par atbalstu Nacionālajai Apvienībai, "Jaunajai Vienotībai" un visiem maniem domubiedriem, kuriem ir līdzīgi uzskati par Latvijas nacionālajām pamatvērtībām un mūsu valsts politisko mājvietu Eiropā," teikts prezidenta paziņojumā.
Jau rakstīts, ka trešdien Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzīts uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Savu prezidenta amata kandidātu sola virzīt arī "Progresīvie".
Satversme nosaka, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Tiesa, par Valsts prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību. Tāpat Satversme nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks 31. maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
