Foto: DELFI

Pirmdien, 28. jūnijā, Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimā pieņemto Latviešu vēsturisko zemju likumu, portāls “Delfi” uzzināja prezidenta kancelejā.

Jau vēstīts, ka Saeima šo likumu pieņēma 16. jūnijā. Levits kā šī likumprojekta iesniedzējs nosūtījis vēstuli Saeimai, kur pauž pateicību par ieguldīto darbu un reizē izsaka atsevišķus apsvērumus likuma piemērošanai, lai tas sasniegtu savu mērķi.

Levits vēstulē uzsver, ka likuma jēga ir radīt priekšnoteikumus, lai nākamajām paaudzēm būtu pieejama latviskuma daudzveidība un kultūrvēsturiskā vide latviešu vēsturiskajās zemēs un mazajās kultūrtelpās vismaz tādā pašā apjomā, kādā tā ir pieejama šodien.

Tāpat ar likumu tiek stiprināta vietējo kopienu kultūrvēsturiskā identitāte un piederības apziņa kādai no latviešu vēsturiskajām zemēm, uzsver prezidents.

"Likuma preambulā ir norādītas latviešu nācijas saknes – tās veidoja baltu sentautas kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi un senie pirmiedzīvotāji lībieši. Likuma preambulā ir atbalstīta atvērtās latvietības koncepcija, kas ņem vērā latviešu vēsturiski nozīmīgo mijiedarbību ar tradicionālajām mazākumtautībām, kas šeit ienākušas gadsimtu gaitā. Lai arī tās nav uzskaitītas, tās visas ir klātesošas likuma tekstā un garā," norāda Levits.

Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu likuma mērķus, ārkārtīgi svarīga būs pašvaldību, latviešu vēsturisko zemju sabiedrisko organizāciju, vietējo kopienu un mazo kultūrtelpu iniciatīva un līdzdalība.

Reizē Ministru kabinetam 2023. gada budžetā būtu jāparedz finansējums, lai varētu īstenot Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu, savukārt Kultūras ministrijai jau šobrīd būs nepieciešams finansējums, lai sāktu plāna izstrādi un nodrošinātu Latviešu vēsturisko zemju padomes sekretariāta funkcijas, norādīja prezidents.

Jau vēstīts, ka Saeimai trešdien, 16. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemot Valsts prezidenta savulaik rosināto un iesniegto Latviešu vēsturisko zemju likumu, pirmo reizi likumā precīzi definētas piecas kultūrvēsturiskās zemes un to robežas.

Likuma pielikumā noteikta pilsētu un pagastu piederība latviešu vēsturiskajām zemēm, dažviet gan pilsētas, gan novadus sadalot starp divām vēsturiskajām zemēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!