Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Saeimā 2022. gada 14. jūlijā pieņemto likumu "Grozījumi Izglītības likumā", vienlaikus aicinot Ministru kabinetu (MK) sagatavot precīzu un korektu regulējumu par pašvaldības līdzdalību privāto izglītības iestāžu finansēšanā, nepieļaujot pašvaldību līdzekļu nelietderīgu un necaurspīdīgu izlietojumu, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Grozījumi Izglītības likumā precizē pašvaldības līdzdalību akreditētas privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja tajā vispārējās pamatizglītības programmu apgūst bērns, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Ar šo likumu potenciāli ir paplašināts to privāto izglītības iestāžu loks, kas varēs pretendēt uz pašvaldību finansējumu, tādēļ Levits vērš uzmanību, ka vienlaikus likums joprojām paredz MK tiesības noteikt kārtību, kādā notiek līgumu slēgšana starp pašvaldību un privāto izglītības iestādi par attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanu, un tiesības noteikt izglītojamo mērķa grupas, kuru mācību maksu sedz pati attiecīgā izglītības iestāde, norāda kancelejā.

Tāpat no likuma regulējuma un tā mērķa un jēgas nepārprotami izriet, ka visas privātās izglītības iestādes nevarēs pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu. Tas būs iespējams tikai īpašos gadījumos, kad bērnam nepieciešama īpaša mācību vide vai mācību metodika izglītības iegūšanas procesā, uzsver kancelejā.

Tādēļ prezidents vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicina Ministru kabinetu "nevilcinoties, atbildīgi un rūpīgi strādāt ar šo Saeimas doto pilnvarojumu un sagatavot precīzu un korektu regulējumu, kas nodrošinās Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 27.1 punkta mērķa sasniegšanu, vienlaikus nepieļaujot pašvaldību līdzekļu nelietderīgu tērēšanu un iespējamus centienus saņemt pašvaldības finansējumu pretēji attiecīgās normas mērķim un jēgai".

Levits vēstulē atsaucas uz Ministru kabineta rosināto skolu tīkla optimizāciju, kas šobrīd notiek Latvijā un skar daudz pašvaldību, un uzsver, ka tas ir būtiski izglītības kvalitātes nodrošināšanai un izglītības sistēmas efektivizācijai. "Šajā Latvijas ilgtspējai tik būtiskajā reformā tās sekmīgai norisei būs nepieciešama arī turpmāka Ministru kabineta aktīva iesaiste, tai skaitā risinot jautājumus par privāto izglītības iestāžu finansēšanas kārtības noteikšanu. Būtiski ņemt vērā, ka ne katra privātā izglītības iestāde ir tiesīga pretendēt uz pašvaldības finansējumu. Līdz ar to Ministru kabinetam ir jāveido tāds regulējums, kas ļauj efektīvi un caurskatāmi piemērot Izglītības likumā noteiktos kritērijus par pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošanu privāto izglītības iestāžu finansēšanai," akcentē Levits.

Levits aicina valdību sekot līdzi jaunā regulējuma piemērošanai, jo īpaši pirmajā gadā pēc likuma spēkā stāšanās, un nekavējoties reaģēt ar nepieciešamiem papildinājumiem MK noteikumos vai atbilstošām likumdošanas iniciatīvām, ja tiek konstatētas regulējuma nepilnības vai mēģinājumi iegūt pašvaldības finansējumu pretēji šīs normas mērķim un jēgai.

Tāpat Valsts prezidents sagaida, ka MK viņu informēs par noteikumu izstrādi un Izglītības likuma jaunās redakcijas piemērošanu, uzsver kancelejā.

Jau ziņots, ka Saeima, pieņemot galīgajā lasījumā grozījumus Izglītības likumā, no tā svītroja privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanas nosacījumu, ka iestādei jāīsteno tāda vispārējās izglītības programma, kas netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!