LM atzīst: arī iepriekš VSAA no dalības 'Kuģniecībā' neko nav saņēmusi
Foto: LETA

Lai gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) kā valstij piederošo AS "Latvijas kuģniecība" (LK) 10% akciju pārvaldītāja, vēršoties vairākās tiesībsargājošajās iestādēs pret LK tagadējiem īpašniekiem un vadību, apgalvoja, ka šogad ieplānotie "apzinātie zaudējumi" nodarīs kaitējumu LK mazākuma akcionāru, tostarp Latvijas valsts, interesēm, kopš privatizācijas LK dividendes ne reizi nav izmaksājusi, portālu "Delfi" informēja VSAA pārraugošās Labklājības ministrijas (LM) sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Užule.

Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (V) pieļāva, ka VSAA varētu būt pamats aizstāvēt valsts kā mazākuma akcionāra intereses LK un vērsties pret uzņēmumu tiesībaizsardzības iestādēs, tomēr viņš uzskata, ka būtu jāvērtē arī pašas VSAA darbība uzņēmuma padomē iepriekšējos gados.

Dombrovska ieskatā vajadzētu apkopot informāciju, cik Latvijas valsts kā LK mazākuma akcionārs kopš privatizācijas ir saņēmusi dividendēs un cik efektīvi VSAA kā valsts pārstāvis LK strādājusi iepriekšējos gados, kā arī to, vai iepriekšējos gados VSAA nodrošinājusi, ka valsts saņem ieņēmumus no sava ieguldījuma LK.

Pāradresējot šos premjera jautājumus LM, portāls "Delfi" saņēma atbildi, ka VSAA kopš 2003.gada ir 20 miljonu LK akciju jeb 10% turētāja, bet "kopš privatizācijas brīža LK dividendes nav izmaksājusi un iegūtā peļņa novirzīta tankkuģu flotes atjaunošanai".

LM skaidro, ka lēmumus par to pieņēma lielākie akcionāri. "Akciju īpatsvars nosaka, ka VSAA ir mazākuma akcionārs un sekojoši tai nav ietekmes LK lēmumu pieņemšanā un dividenžu politikas noteikšanā," klāsta Užule.

LK statūtos noteikts, ka ar 10% VSAA ir tiesības virzīt vienu pārstāvi sabiedrības padomē, bet kopējais padomes locekļu skaits sabiedrībā ir 12. "Arī te redzams, ka VSAA nav būtiskas ietekmes lēmumu pieņemšanā," skaidro LM pārstāve.

Kā vēsta LM, kopš 2003.gada VSAA sabiedrībā pēc ministrijas ieteikuma ir pārstāvējušas trīs personas: Egils Kietis no 2003. līdz 2007.gadam, Kārlis Boldiševics no 2007. līdz 2010.gadam un Olga Pētersone kopš šī gada sākuma.

Pētersone bija ilggadēja "Ventspils Naftas" (VN) prezidente, kas viņu atkārtoti ieņemt šo amatu kā VSAA pārstāvi uzaicinājusi labklājības ministre Ilona Jurševska , kas pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kuras sadarbības partija ir Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā "Latvijai un Ventspilij". Pētersone portālam "Delfi" apstiprināja, ka iepriekš darbam LK padomē viņu izvirzīja VN.

Tieši Pētersone ir tā, kas šobrīd pārmet LK informācijas slēpšanu, viņas neaicināšanu uz padomes sēdēm , un, kā noprotams, pēc viņas iniciatīvas VSAA vērsās ar iesniegumu pret LK vairākās tiesībsargājošās iestādēs . VSAA izskaidro to ar aizdomām, ka reālā tirgus cenām neatbilstošās jeb pazeminātās LK kuģu frakts likmes "var būt saistītas ar to iznomāšanu ar LK šābrīža vadību saistītiem uzņēmumiem no "Vitol" grupas, tas ir, "Vitol" grupa tos iznomā pati sev, un peļņa tādā veidā nepaliek Latvijā".

Pirms Pētersones VSAA intereses LK aizstāvēja ZZS pārstāvis Boldiševics, kurš darbojas gan Saeimas frakcijā kā konsultants, gan "Latvijas valsts mežu" valdē. Savulaik viņš bijis ZZS ģenerālsekretārs, taču šo amatu atstājis 2010.gada sākumā, jo interešu konflikta novēršanas likums liedza vienlaikus ieņemt amatus valsts kapitālsabiedrību padomēs vai valdēs un partijā. LK padomē pērn Boldiševics nopelnījis 43 744 latus, 2009.gadā - 25 373 latus, bet 2008.gadā - 59 360 latus.

Boldiševics portālam "Delfi" atzina, ka VSAA ietekme kā trešajam lielākajam LK akcionāram padomē neesot liela, un , ja arī "vēlēšanās un gribēšana izņemt peļņu dividendēs varbūt būtu", tad ietekmēt to VSAA nevarēja. "VSAA intereses varēju aizstāvēt tanī apmērā, kādas man noteica likums un iekšējie kārtības noteikumi. Padomes sēdē man bija viena balss," skaidro Boldiševics. Viņš gan norādīja, ka padomes loceklis un akcionārs nav viens un tas pats, jo padomei ir noteikti pienākumi, bet "akcionāri savas intereses vistiešāk aizstāv akcionāru sapulcēs". Boldiševics arī piebilda, ka, VSAA virzot viņa kandidatūru, akcionāru sapulcē tā guva atbalstu.

"LK padomē, kurā man bija iespēja strādāt, valdīja komandas principi un noritēja uz ilgtermiņa stratēģiju balstīta darbība," klāsta Boldiševics, kurš, strādājot padomē, esot gan iebildis, gan lūdzis precizēt tās lēmumus, un ir bijušas reizes, kad lēmumprojekti atdoti valdei atkārtotai sagatavošanai.

"Savu pēdējo mēnešu darbībā vairāk ir nācies VSAA informēt par akcionāru iejaukšanos LK darbībā un pat rakstīt iesniegumus valsts pārvaldes institūcijām. Tas notika tanī brīdī, kad viena akcionāra intereses tika stādītas augstāk par cita," stāsta Boldiševics.

Savu lomu atsevišķos publiski izskanējušajos gadījumos, kas rada aizdomas par nesaimniecisku LK rīcību pagātnē, Boldiševics vērtē atturīgi, skaidrojot, ka sīkāk iztirzāt padomes locekļa darbu viņam neļauj konfidencialitātes līgums un komercnoslēpums. "Atsevišķu akcionāru prettiesiskas darbības rezultātā es nevaru komentēt šo jautājumu, un man nav informācijas," šādi Boldiševics komentē, piemēram, LK šobrīd tiesā iesniegto prasību saistībā ar pērnruden iepriekšējās padomes laikā noslēgtajiem vairākiem juridisko pakalpojumu līgumiem starp LK,  zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju un vairākām bijušajām LK amatpersonām. Prasībā minēts, ka par LK amatpersonu pārstāvību iespējamajos tiesu procesos visās trijās instancēs Grūtupa birojam noteikts honorārs 505 000 latu apmērā, turklāt par nākotnes pakalpojumiem avansā jau samaksāti 175 000 latu.

Savukārt Kietis 2005.gadā tika ievēlēts Ādažu pagasta padomē no "Jaunā laika" (JL) saraksta, pēdējos gados darbojās pašvaldības uzņēmuma "Ādažu Ūdens" valdē, bet aprīlī to atstāja un kopš februāra ir Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas "Ādaži" valdes loceklis. Lai gan LM apgalvo, ka Kietis LK padomē VSAA pārstāvējis līdz 2007.gadam, "Lursoft" informācija liecina, ka šajā amatā viņš bija līdz 2005.gada vidum, un arī Boldiševics norādīja, ka "bija viens liels laika posms, kurā valsts pārstāvja [LK padomē] nemaz nebija".

Kietis portālam "Delfi" paskaidroja, ka konkrētā padome, kurā darbojies viņš, ņēmusi "nelabu galu", jo tobrīd bangoja īpašnieku strīdi un cīkstēšanās par to, lai atzītu akcionāru sapulces par notikušām vai nē. Kietis uzsver, ka pārstāvēt VSAA aicināts kā profesionālis, ne politiska persona, jo pašvaldību līmenī politikā iesaistījies vēlāk. Kopš 1991.gada Kietis darbojies LK izpildinstitūcijā, bet aizgājis no kompānijas pirms tās privatizācijas, jo neuzskatīja, ka tas esot pareizs lēmums. Pēc VSAA aicinājuma viņš atgriezies LK jau kā padomes loceklis, pārstāvot valsts intereses.

Viņš uzsver, ka arī mazākuma akcionārs var izmantot savas tiesības un dienaskārtībā aicināt iekļaut sev svarīgus balsojumus. "Tādas situācijas nebija, ka es kaut ko liktu uz balsojumu un visi pārējie balsotu pret," atminas Kietis. Tomēr viņa laikā rīkojuma no VSAA - aicināt izmaksāt peļņu dividendēs - neesot bijis. "Bija rīkojums patiešām, ka vajag attīstīt tankkuģu floti, un es uzskatu, ka tas bija pareizs lēmums," stāsta bijušais VSAA pārstāvis LK padomē.

Informācija par LK biržas "NASDAQ OMX Riga" mājaslapā liecina, ka par kompānijas dibināšanas datumu tiek uzskatīts 1940. gada 29. oktobris, kad ar PSRS Tautas komisāru padomes lēmumu izveidota Latvijas Valsts jūras kuģniecība, bet 1996. gadā kompānija kļūst par valsts akciju sabiedrību LK, kas atrodas Privatizācijas aģentūras valdījumā. "2002. gada 5. jūnijā pēc vairākiem ļoti politizētiem privatizācijas mēģinājumiem, uzņēmums kļūst par publisku akciju sabiedrību un kotējas NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā," teikts biržas mājaslapā.

Saskaņā ar biržas informāciju, pagājušā gada oktobra beigās VN piederēja 49,91% LK akciju, AS "International Baltic Investments Ltd" bija 27,55% akciju īpašniece, bet VSAA piederēja viena desmitā daļa akciju. Šie ir vienīgie LK akcionāri, kam pieder virs 5% no visa LK kapitāla.

Comment Form