LPS atzinīgi vērtē ieceri atstāt lemšanu par klātienes mācību pārtraukšanu pašvaldību ziņā  (18)

Viņš norādīja, ka patlaban neviens īsti nezina, kā attīstīsies Covid-19 pandēmija. Ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, tad valstī tiks pieņemti centralizēti lēmumi. "Tikpat labi var būt tāda situācija, ka vienā novadā ir Covid-19 pacienti, bet citā nav. To vislabāk var redzēt un izvērtēt uz vietas konkrētajā pašvaldībā. Piemēram, ja kādā izglītības iestādē saslims kāds skolēns, tad tur ir jālemj par turpmākā mācību procesa organizēšanu, nevis visā valstī jāpāriet uz attālinātām mācībām," pauda Pūķis.

LPS pārstāvis atzina, ka jau tuvākajā laikā pašvaldībām un skolām epidemiologi izstrādās padomus, kā droši organizēt mācību procesu. Katrā skolā situācija ar telpām un skolēnu skaitu ir citāda, vienā varēs ievērot divu metru distanci starp skolēniem, bet citā to nevarēs un būs jādomā, kā mācības organizēt vairākās maiņās. Ja rietumu valstīs skolēnu skaitu klasēs samazina līdz desmit, tad Latvijā skolēnu skaitu palielina, pauda Pūķis.

Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies, valstī tiks operatīvi lemts par centralizētu lēmumu pārtraukt klātienes mācības.

Ziņots, ka IZM pašlaik neplāno noteikt konkrētu rādītāju, pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet daļēji attālinātā vai attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt katras pašvaldības ziņā.

Kā atklāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, otrdien ministrija rīkoja sanāksmi, kurā ar dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika izskatīts MK noteikumu projekts par mācību procesa organizēšanu, kuram būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.

Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar LPS vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts pie kāda saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā - pašvaldībai pašai būs jālemj pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai noteiktā izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību pārtraukšanu.

"Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B," pauda Vanaga.

Tāpat IZM neplāno uzturēt obligātu prasību par divu metru distances ievērošanu. Ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka vienas izglītības iestādes vienas grupas vai klases mācību procesā prasība ievērot divu metru distanci starp personām ir piemērojama tikai tad, ja tas objektīvi ir iespējams.

Savukārt Vanaga teica, ka speciālajās skolās ar internātu būs pretēji - obligāti būs jānēsā individuāli aizsardzības līdzekļi un būs prasība ieturēt distanci, kā rezultātā vecāki nevarēšot pat apskaut savus bērnus. Tomēr šo normu IZM solījās vēlreiz caurlūkot, apgalvoja arodbiedrības vadītāja.

Vēl ministrija plāno, ka izglītības procesam klātienē izglītības iestādē, izņemot noteikumos noteiktos gadījumus, ja tas objektīvi nav iespējams, nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus, jo šim procesam ir jau savas detalizētas prasības, teikts noteikumu projektā.

IZM rosina, ka izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti, piemēram, to var darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju.

Tāpat profesionālas izglītības mācību procesā visa veida prakses, tai skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas mācības uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām līgumslēdzēju pusēm. Papildus prasības netiek izvirzītas - personām jāievēro prakses vietā jau noteiktās prasības.