LTV vidējais skatītājs ir 60 gadu vecs  (40)

Projekta pārstāve Zane Čulkstēna sacīja, ka sabiedriskajam medijam būtiski jāpaplašina auditorija, jāuzlabo un jāpadara mūsdienīgāks saturs, kā arī jāliek uzsvars uz interneta platformas attīstību

"Kopējais secinājums ir tāds, ka abas raidorganizācijas ikdienā sasniedz salīdzinoši nelielu daļu Latvijas iedzīvotāju," norādīja Čulkstēna.

Kā vienu no labākajiem piemēriem Eiropā viņa minēja Somijas nacionālo raidorganizāciju "Yle", kas sasniedz 40 līdz 44% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka jaunajam Latvijas sabiedriskajam medijam sava auditorija būtu teju jādubulto, salīdzinot ar pašreizējiem sabiedriskā radio un televīzijas reitingiem, piebilda NEPLP pārstāvis, jaunā sabiedriskā medija projekta vadītājs Gints Grūbe.

Viņa noraidīja pieņēmumu, ka sabiedriskie mediji ir izvēles priekšā starp kvalitatīvu saturu un augstiem reitingiem. "Eiropas sabiedriskie mediji tiešām piesaista šo salīdzinoši daudz lielāko auditoriju ar daudz nopietnāku saturu," paskaidroja Čulkstēna.

Analizējot sabiedriskās televīzijas skatītājus pa vecuma grupām, secināts, ka LTV pirmā kanāla skatītāju vidējais vecums ir 60 gadu, bet LTV septītais kanāls sasniedz nedaudz jaunāku auditoriju ‒ ap 50 gadiem. Arī Latvijas Radio, izņemot kanālu LR2, arī pamatā sasniedz auditoriju virs 55 gadu vecuma. LR pirmais kanāls sasniedz tikai 3% pusaudžu un jauniešu vecumā no 12 līdz 24 gadiem.

Grūbe norādīja, ka jauniešu un ekonomiski aktīvo cilvēku migrēšana uz internetu izvirza prasību pēc kvalitatīva un moderna piedāvājuma internetā, faktiski pēc jauna sabiedriskā medija internetā. "Tā saturam jābūt dinamiskam un aktuālam, brīvi pieejamam cilvēkiem jebkurā laikā un vietā ar jebkuru komunikācijas ierīci. Internetā ir jāapvieno labākie radio un TV radošie spēki, jāīsteno kopīgs potenciāls gan ziņu un pētnieciskās žurnālistikas, gan kultūras un mūžizglītības jomās," uzsvēra projekta vadītājs.

Patlaban LTV ikdienā skatās vidēji 35% no Latvijas sabiedrības, bet LR rādītājs atbilstoši dažādiem aprēķiniem varētu būt līdzīgs vai nedaudz mazāks. Piemēram, Somijas vienotajā sabiedriskajā medijā televīzija sasniedz 60% auditorijas, bet radio – 44%. Eksperti uzskata, ka jaunā Latvijas sabiedriskā medija ietvaros televīzijai līdz 2015.gadam būtu jāsasniedz 50% auditorija, bet radio – 44%.

Savukārt LTV un LR saturs internetā pašlaik ir pieejams atsevišķu kanālu mājaslapās, kuru auditorija ļoti būtiski atpaliek no Latvijas interneta medijiem. LR mājaslapas auditorija ir apmēram trīs tūkstoši apmeklētāju dienā, bet LTV – vidēji 11 tūkstoši. Savukārt Latvijas populārāko interneta mediju auditorija ir daudzkārt lielāka, sasniedzot vairākus simtus tūkstošu apmeklētāju. Lai sabiedriskā medija saturs būtu konkurētspējīgs internetā, patlaban tiek veidota vienota radio un TV platforma internetā – faktiski jauns sabiedriskais medijs internetā, kuram līdz 2015.gadam būtu jāsasniedz vismaz 20% auditorijas. Salīdzinājumam – Somijā šis rādītājs ir 37%, norādīja projekta autori.

Jaunā sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācijas izstrādātāji secinājuši, ka pirmajiem kanāliem gan televīzijā, gan radio būtu jābūt "dienas ritma noteicējiem", kuros tiek atspoguļoti nacionāla mēroga notikumi, bet formāts ir īsāks, raitāks. Savukārt otrajos kanālos būtu vieta padziļināta satura interešu raidījumiem, tostarp par kultūru, vēsturi, izglītību, zinātni ‒ tēmām, kas identificētas kā nepietiekamas pašreizējā mediju saturā. Savukārt sporta raidījumus kā "nāciju veidojošu faktoru" varētu pārcelt uz pirmo kanālu.

Jau vēstīts, ka NEPLP pašlaik norit darbs pie jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācijas, ko plānots pabeigt līdz šā gada decembrim. Detalizācijas procesā strādā darba grupas un tiek piesaistīti ārvalstu un vietējie eksperti.