Pēc tam advokātam zvanījis kāds cilvēks, kurš uzdevies par it kā premjera biedra pilnvarotu un uzticības personu Edgaru Zakreževski, vēsta "Rīgas Balss".
"Telefoniskās sarunās Zakreževskis izteica manu personu aizskarošus apvainojumus un draudus. Šāda nesavaldīga uzvedība rada pamatotas aizdomas par "neformāla" civiltiesiskā strīda risinājuma iespējamību, jo tas tiek pasniegts draudīgā, paaugstinātā tonī, pielietojot necenzētus lamuvārdus," atsaucoties uz Saltuma iesniegumu, vēsta laikraksts.
Kā noskaidrojusi "Rīgas Balss", iesniegumā norādītais telefona numurs pieder firmai "Privātais investīciju fonds", ko vada Zakreževskis. Tomēr, kā apgalvo viņa palīgs Ilmārs Līcītis, Zakreževksis nekad nav pārstāvējis Šleseru un nav arī zvanījis un draudējis kādam.
Tomēr neatkarīgi no Šlesera darījumos ar Valteres zemi iesaistījies arī "Privātais investīciju fonds". Kā laikrakstam skaidro Līcītis, firma, pirms aptuveni pieciem gadiem noslēgusi līgumu ar Valteri par aptuveni 80 000 latu. Pēc viņa teiktā, fonds jau samaksājis Valterei 12 900 latus, taču neviļus uzzinājis, ka daļa nopirktā zemesgabala vienlaikus iemainīta Šleseram.
Firma līdz ar to atteikusies turpināt maksāt, jo nav bijis skaidrs, kam pirktā zeme īsti pieder. Fonda pārstāvis atzina, ka Valtere "slēgusi līgumus un devusi pilnvaras pa labi pa kreisi". Viņš pieļāva, ka lauku sieviete ir apkrāpta un "pati nezina, par kādām summām ir runa".
Arī Saltums atzīst, ka ir daudz neskaidru jautājumu, piemēram, vai persona kas zvanīja un draudēja, tiešām pārstāvēja Šleseru. Advokāts jau gatavojis mierizlīgumu prasībai, taču pēc draudiem bijis ļoti satraukts un lūdzis KNAB noskaidrot, kas īsti notiek.
Kā ziņots, nesen atsāktā strīda pamatā ir lauku sievietes nedienas ar 20,8 hektāriem zemes Daugavpils rajona Šēderes pagastā, ko viņa mantojusi no tēva. Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" pagājušo nedēļ vēstīja, ka 17.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts Daugavpils rajona Naujenas pagasta iedzīvotājas Valteres iesniegums, kurā lūgts atzīt par spēkā neesošu starp viņu un Šleseru 1998.gadā noslēgto maiņas līgumu.
Valtere, nespējot vienoties ar Latvijas un Krievijas kopuzņēmumu SIA "LatRosTrans", kura ēkas un būves atrodas uz pensionāres piederošās zemes, pēc palīdzības savu interešu aizstāvībā vērsusies pie dažādām amatpersonām. Ar starpnieku palīdzību Valtere nokļuvusi pie "Jaunās partijas" kandidāta premjera amatam - Šlesera.
Šlesers solījis Valterei palīdzēt, pretī prasot daļu - 4,72 hektārus - no Daugavpils rajona Šēderes pagastā viņai piederošajiem 20,08 hektāriem zemes. Šāds zemesgabals prasīts, lai politiķis un uzņēmējs "netiktu apkrāpts", prasības pieteikumu citē laikraksts.
Lai Šlesera īpašumā nonāktu minētais zemesgabals, nolemts slēgt fiktīvu maiņas līgumu. Kā raksts NRA, 1998.gada 1.jūlijā starp Šleseru un Valteri noslēgts līgums, pēc kura Šlesers pensionāres rīcībā it kā nodod lauksaimniecības tehniku 12 900 latu vērtībā, pretī no viņas saņemot 4,72 hektāru zemesgabalu Daugavpils rajona Šēderes pagastā.
NRA rakstīja, ka faktiski Šlesers ar Valteri vienojās, ka nekāda tehnika pensionārei nodota netiks, ko apstiprina arī politiķa 1998.gada amatpersonas deklarācija. Tā vietā Šlesers, izmantojot politiskos sakarus un iespējas, panāktu Valterei izdevīga nomas līguma noslēgšanu un vēlāk arī zemesgabala pārdošanu par papildu atlīdzību.
Šlesera padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Una Ulme-Sila laikrakstam skaidrojusi, ka darījums nav līdz galam īstenots, jo īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Tomēr, kā akcentē NRA, 1998., 1999., 2001.gada amatpersonas deklarācijās Šlesers 4,72 hektārus zemes Daugavpils rajona Šēderes pagastā deklarējis kā sev piederošus.
Kā norāda NRA, Šlesera politiskā ietekme un spējas sakārtot lietas izrādījās nepietiekamas. Sākotnēji Šlesers kopīpašumā ar Valteri esošo zemi solījis pārdot Ventspils uzņēmējam Valentīnam Kokalim, pēc tam - ar "Latvijas krājbanku" saistītām personām, vēlāk - Krievijas naftas nozares uzņēmējiem.
Kā prasības pieteikumā apgalvo pensionāre, nespējot izpildīt solīto, Šlesers sācis "izvairīties no kontaktiem", "neatbildēt uz telefona zvaniem", "bēguļot".
2002.gada Šlesera amatpersonas deklarācijā 4,72 hektārus lielais zemesgabals Daugavpils rajona Šēderes pagasta Pumpuros vairs neuzrādās. Valtere pauž bažas, ka Šlesers viņu ir apmānījis un, iespējams, kādam jau minēto zemesgabalu pārdevis.
Pensionāre ar tiesas palīdzību cenšas panākt sev neizdevīgā un nekad nenotikušā maiņas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, cerot, ka Šlesers zemi vēl nav paspējis pārdot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
