Foto: AFP/Scanpix
Otrdien, 1. septembrī, skolēni atsāks savas mācību gaitas. Mācības atsāksies Covid-19 ēnā, tas gan neliegs 1., 4., 7. un 10. klasēm ieviest jauno saturu jeb kompetenču pieeju, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.

"Esam uz starta līnijas, rīt sākas jaunais mācību gads," žurnālistiem pirmdien teica izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), piebilstot, ka šis mācību gads ir īpašs, jo būs jāievieš kompetenču pieeja, jāņem vērā epidemioloģiskās drošības nosacījumi, kā arī jāparedz viss saistītais ar attālinātajām mācībām.

Izglītības un zinātnes ministrija veikusi aptauju par to, kā skolas organizēs jauno mācību procesu. Ministrija uzrunāja 621 skolu, taču atbildes līdz 31. augusta pulksten 13 saņēma no 557 skolām.

"No šīm iesniegtajām atbildēm var redzēt, ka pamatā izvēlēts klātienes jeb A modelis," sacīja ministre, norādot, ka IZM iesaka izmantot attālinātas mācība 20% apmērā.

"B modeli pamatā izvēlas vairāk kā 100 lielākās vidusskolas, kur skolēnu skaits ir 55 un vairāk. Tas ir drošībai – klašu nepārklāšanās, mazāka nepārklāšanās. Kas attiecas uz drošības pasākumu, ko plāno ievērot lielākā daļa skolas – klase tiek uzskatīta par nosacīti slēgtu kopienu. Priekšmeta skolotāji ies pie skolēniem, nevis otrādi," norādīja ministre.

Savukārt Siguldas Valsts ģimnāzijā mācības notiks klātienē, ņemot vērā tādus piesardzības pasākumus, kā "asinhronus starpbrīžus, plūsmu regulāciju, identifikāciju, ļoti ierobežotu trešo pušu klātbūtni skolā, roku higiēnu, kultūras maiņu, nedzeršana no krāna ar muti un tā tālāk," presei teica skolas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Taču kopumā direktors norādīja, ka viss ir kārtībā. "Viss ir ļoti labi. Rīt mācības uzsāk jaunieši, darbu uzsāk pedagogi, ielas kļūs daudz blīvākas no rītiem. Skolās būs dzirdamas bērnu čalas. Nav nemaz tik slikti. Atgriežamies vecajās sliedēs, protams, ar dažādiem izaicinājumiem," preses brīfingā teica Kalvāns.

"Mēs esam gaidījuši šo datumu ļoti ilgi – datums, kad sākam jauno mērķa ieviešanu. Ir elementi, ko uzspiež drošības nosacījumi, kas var palīdzēt jaunā satura ieviešanā," žurnālistiem pauda valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.

Pēc viņa teiktā, jaunais saturs jeb kompetenču pieeja tiks ieviesta pakāpeniski. Šogad – 1., 4., 7. un 10. klasē, katru nākamo gadu arī citām klašu grupām, norādīja Catlaks.

"Elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu ir viena no būtiskākajām izmaiņām jaunajā mācību gadā. Būtisks aspekts, kas izgaismojās pavasara laikā – jāsakārto virtuālo mācību vidi. Izgaismojās daudz problēmu. Tāpēc plānojam lielus atbalsta pasākumus šajā mācību gadā, lai palīdzētu skolām ne tikai saturiski, bet arī tehnoloģiski," lēsa Catlaks.

Pēc IZM datiem jaunajā mācību gadā no 1.–12.klasei mācīsies 214 371 skolēni, no tiem vairāk nekā 20 000 būs pirmklasnieki.

Jau vēstīts, ka mācības plānotas trīs līmeņos. A jeb klātienes modelis paredz, ka mācības notiek klātienē, ja skola var nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības, piemēram, distancēšanos, higiēnu, veselības stāvokļa uzraudzību, attiecīgu skolēnu plūsmu. Vienlaikus var tikt izmantoti attālinātā mācību procesa elementi 7.- 12. klasēm, proti, 20% mācību laika var tikt organizēts šādi. Tomēr 1.- 6. klasei šāda iespēja nav paredzēta.

B modelis paredz daļēji attālinātas mācības, ja skola nevar nodrošināt visas epidemioloģiskās drošības prasības. Šādā gadījumā mācības norisinātos gan izglītības iestādes telpās, gan attālināti. Arī šajā gadījumā izņēmums ir 1.- 6. klase, kur mācības notiktu tikai klātienē. Tikmēr 7.-12. klasē 40-60% mācību varētu notikt skolā un tikpat attālināti. Profesionālās izglītības iestādēs tie būtu 60-80% mācību skolā un 20-40% attālināti.

C modelis nosaka, ka mācības notiek tikai attālināti un visām klasēm. Tas tiktu īstenots gadījumā, ja skolā ir konstatēta inficēšanās vai saslimstība ar Covid-19, kā arī tad, ja valstī noteikti obligāti pretepidēmijas pasākumi.

Kas attiecas uz attālinātu mācību procesu, tad jau neilgi pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas "Delfi" ziņoja, ka daudzbērnu ģimenēs varētu būt problēmas nodrošināt mācības šādā veidā trūkstošā tehniskā nodrošinājuma dēļ.

Šuplinska norādīja, ka valdība ir atbalstījusi 3,97 miljonu eiro piešķiršanu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs, proti, līdz šāgada nogalei skolu rīcībā nonāks jauni portatīvie datori, kurus varēs izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai.

Jau vēstīts, ka pamatā mācības skolā notiks klātienē. Gadījumā, ja Covid-19 dēļ epidemioloģiskā situācija pasliktināsies kādas klases ietvaros, tad mācību process klātienē varētu tikt apturēts aptuveni mēnesi, iepriekš lēsa ministre.

Sīkāk par gaidāmo mācību procecu iespējams iepazīties IZM mājaslapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!