Kā intervijā laikrakstam "Diena" sacīja Maizītis, prokuroram, īstenojot sodu politiku, jābūt aktīvam un apsūdzošam, taču problēmas rada ļoti plašā sodu amplitūda. Tāpat nav konkrētu vadlīniju, pēc kāda soda būtu jātiecas un kāds sods būtu jāpiemēro.
"Katrs tiesnesis ir neatkarīgs, un sodu individualizācijas pakāpe ir ļoti augsta," sacīja Maizītis. "Ir grūti dot kādus norādījumus prokuroriem, ja sodu politika valstī vispār ir ārkārtīgi neskaidra."
Maizītis arī atzina, ka Krimināllikumā veiktie grozījumi, kas ļauj samazināt sodu noziedzīga nodarījuma līdzdalībniekiem, kas sniedz liecības, kuras ļauj saukt pie atbildības smagāku noziegumu veicējus, netiek plaši izmantota.
"Ja šī norma būtu pieņemta tad, kad prokuratūra un es sākām runāt, ka šāda norma ir nepieciešama, tā noteikti būtu palīdzējusi vairāku lietu izmeklēšanā, taču diskusija ilga divus gadus," sacīja Maizītis. "Ja šī norma būtu pieņemta īstajā brīdī, tā būtu devusi labāku rezultātu."
Maizītis gan izteica cerību, ka atsevišķās lietās nākotnē šī norma var nostrādāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
