Makarovs norādīja, ka būtībā jautājums par Salacas HES celtniecību lielā mērā ir jautājums zivsaimniekiem par to, vai viņus apmierinās lašu nozvejas kvotas samazināšana, kas tiktu noteikta gadījumā, ja HES tiks uzcelts un tiktu likvidēts dabiskais zivju ceļš.
Makarovs arī piebilda, ka līdz šim Latvijā veiksmīgi darbojas tikai viens mākslīgi izveidotais zivju ceļš pie Ķeguma HES, bet pārējie mākslīgi izveidotie zivju ceļi nedarbojas. Makarovs piebilda, ka gadījumā, ja arī pie Staiceles HES izveidotais mākslīgais zivju ceļš darbotos, ministrs tomēr paliktu tās sabiedrības daļas pusē, kas neatbalsta HES celtniecību uz šīs upes.
Makarovs pauda viedokli, ka Latvijā HES nekādā gadījumā nevajadzētu būvēt ne tikai uz Salacas, bet arī uz Ogres upes. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības viedokli atbalsta arī Vides aizsardzības klubs (VAK). Kā stāstīja VAK prezidents Arvīds Ulme, Salaca ir lielākā Latvijas lašupe un nedrīkst pieļaut, ka lašu ceļu iznīcinātu HES būve.
Ulme atgādināja, ka savulaik Salacā ir ieguldīti lieli līdzekļi, lai veicinātu lašu attīstību. Tādēļ tagad būtu nepieļaujami iznīcināt lašu un citu zivju ceļu, kā arī bojāt Salacas upes ainavu.
Neskatoties uz daudzajām negatīvajām iezīmēm, ko varētu radīt Staiceles HES atjaunošana uz Salacas, ietekmes uz vidi novērtējumā tā tomēr ir atļauta. Novērtējumā teikts, ka HES atjaunošana nav pretrunā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to nav konstatēti apstākļi vai parametri, kas izslēgtu atjaunošanas iespēju.