Mākslinieks Kristaps Gulbis laikrakstā "Diena' publicētajā rakstā kritizē Strēlnieku laukuma labiekārtošanas un represiju upuru memoriāla konkursus, norādot uz nepilnībām konkursu žūrijās, un neloģisku konkursu secību.
Pērn decembrī Rīgas Politiski represēto biedrība paziņoja ideju skiču konkursa Strēlnieku laukumā Piemineklis Baigā gada upuriem rezultātus. Kultūras ministrija kritizēja šī konkursa rezultātus un 2007.gadā jūnija pati rīkoja starptautisku konkursu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kura mērķis bija iegūt metus padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam pie Okupācijas muzeja, piedāvājot vizuālo risinājumu teritorijas plānā noteiktajā vietā ar skatu uz Daugavu.

Savukārt septembrī Rīgas domes pilsētas attīstības departaments izsludināja otru - Strēlnieku laukuma plānojuma pilnveidošanas un labiekārtošanas ideju - konkursu. Konkursa uzvarētāju darbs tikšot ņemts vērā, izstrādājot Strēlnieku laukuma detaļplānojumu.

"Līdzībās runājot, vispirms pasūta aizkarus (represiju upuru memoriālu), tad mājas projektu (labiekārtos Strēlnieku laukumu), un kaut kad nākotnē arī ierādīs apbūves laukumu (izstrādās laukuma detaļplānojumu), kur māju būvēt," pauž mākslinieks.

KM organizētā starptautiskā konkursa žūrijā nav neviena žūrijas locekļa no citām valstīm. Tajā, izņemot divus represēto apvienību pārstāvjus, nav neviena neatkarīga, ar valsts vai pašvaldības institūcijām nesaistīta cilvēka. Gandrīz visi tās locekļi tieši vai netieši ir pakļauti žūrijas priekšsēdētājam un tā vietniekam (Kultūras ministrei un Rīgas domes priekšsēdētājam). Latvijas Arhitektu savienības uzrunātā šveicieša Daniela Kundiga piesaistīšana žūrijai eksperta padomdevēja statusā izskatās pēc sabiedrisko attiecību speciālistu ieteikuma, uzskata mākslinieks.

Četri cilvēki (Juris Dambis - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, Pēteris Strancis - Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta direktors, Andis Cinis - Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs, Jānis Dripe - pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs direktors) ir abu šo konkursu žūrijās. Neviens no viņiem publiski nav paudis šaubas par vienlaicīgu abu šo konkursu izsludināšanas lietderību, uzsver Gulbis.

Savukārt arhitekts Edgars Treimanis Kultūras ministrijas rīkotajā konkursā ir žūrijas loceklis, bet Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta rīkotajā konkursā arhitektu biroja Edgars Treimanis un sabiedrotie projekts saņem veicināšanas balvu. No valsts budžeta KM konkursam ir piešķirti 100 000 latu. Konkursa uzvarētājiem (kopā sešiem projektiem) tiek izmaksāti 28 000 latu (kopā ar nodokļiem aptuveni 33 000 latu). Laukuma detaļplānojuma izstrādei no RD naudas atvēlēti vēl 60 000 latu.

Latvijai ir pieejams Eiropas Savienības finansējums Staļina masu deportāciju upuru piemiņas iemūžināšanai. Piesaistot šo līdzfinansējumu, varētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. No Eiropas naudas gan vairāk par 20% projektu menedžmentam tērēt nedrīkst, norāda Gulbis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit