'Malēnija, Lībiešu krasts' – kādu Latvijas kultūrvēsturisko iedalījumu apspriež Levits ar domubiedriem
Foto: Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidenta kanceleja pēc Rīgas pilī jūlija nogalē notikušā semināra par topošo latviešu zemju likumprojektu publiskojusi un piedāvā sabiedrības vērtējumam Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma karti ar vēsturisko zemju robežām, kas tika sagatavota semināra vajadzībām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņots, ka 24. jūlijā Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī vienkopus bija aicinājis vēsturniekus, pētniekus, valodniekus, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, šīs jomas ekspertus un viedokļu līderus, lai spriestu par Valsts prezidenta iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu.

Klātesošie tika iepazīstināti arī ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja un viņa domubiedru Gunta Zemīša un Ilmāra Meža izveidoto latviešu vēsturisko zemju karti. Karti izstrādāja SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta".

Valsts prezidents likuma iniciatīvu par latviešu kultūrvēsturiskajām zemēm plāno iesniegt Saeimā šā gada septembrī.

Atklājot darba semināru, Valsts prezidents Levits sacīja: "Mūsu šīs dienas sarunas temats vienlaikus ierakstās divos savstarpēji saistītos Latvijas valsts pamatvirzienos, un tie ir demokrātija un identitāte. Abi pieder pie Latvijas valsts pamatiem. Šodien mēs konkrētāk runāsim par likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm, kas vienlaikus stiprinās gan demokrātiju, gan identitāti. Šis likumprojekts ir viena daļa no manas reakcijas uz Administratīvi teritoriālās reformas sākotnējiem trūkumiem, jo reforma nevar būt tikai inženiertehnisks risinājums. Tajā jābūt iekļautiem jautājumiem par kultūru, piederību, valodu, valodas izloksnēm un dialektiem, par to, ko mēs uztveram par savu apkārtni. Tādēļ viens no uzlabojumiem šai reformai, padarot to pilnasinīgāku, pilnvērtīgāku, ir šis likumprojekts par latviešu vēsturiskajām zemēm. Es teiktu, ka šis ir konstitucionāls, tiesiska rakstura likums, lai ne tikai atzītu vēsturisko zemju eksistenci, bet arī to veicinātu."

Klātesošo vidū izskanēja dažādi ierosinājumi gan likumprojektam, gan kopumā domājot par latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspēju un attīstību, vēsta Valsts prezidenta kanceleja. Piemēram, attiecībā uz attīstības jautājumiem būtu jāstiprina gan vietējo kopienu, gan pārrobežu sadarbība, kā arī būtu akadēmiski jārisina vēsturisko zemju un kultūrtelpu izpēte.

Savukārt Valsts prezidenta iniciētā likumprojekta līmenī būtu jānosaka ne tikai lielāka pašvaldību atbildība par vēsturisko zemju, kultūrtelpu un identitātes jautājumiem, bet arī jāiestrādā mehānisms, kā valsts sniedz atbalstu esošo zemju un kultūrtelpu attīstībai. Turklāt valstij jābūt ieinteresētai jaunu kultūrtelpu tapšanā, jo Latvijā ir vēl daudz šobrīd nedefinētu kultūrtelpu ar īpašu identitāti.

Diskusijas noslēgumā Valsts prezidents atzina, ka "latviešu vēsturiskās zemes ir Satversmes jēdziens, kas apzīmē divas dimensijas – kultūras un politisko, un tas līdz ar to prasa arī rūpīgu izpēti. Savukārt kultūras un identitātes jautājumi balstās uz iekšējiem impulsiem, kas nāk no cilvēka būtības un vajadzības pašidentificēties un izpausties attiecīgā rīcībā. Mēs nevaram mākslīgi radīt identitāti, ja tā nemīt cilvēkos. Tā var būt padzisusi un vāja, taču valsts un sabiedrība no ārpuses to var tikai veicināt (vai gluži pretēji – apslāpēt), nevis mākslīgi radīt. Es aicinu jūs sevī sajust šo pagasta, pilsētas, zemes, valsts, Eiropas un pasaules identitātes dzirksti un katrā no šiem līmeņiem arī sevi attiecīgā veidā izteikt."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Novadu reforma Egils Levits Satversme Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form