Bijušais deputāts BNS otrdien pauda, ka ECT pieņēmusi viņa prasību, vienīgi pagaidām nav zināms tiesas datums un tiesa nav pieprasījusi viņam iesniegt papildu materiālus lietas izskatīšanai.
Ādamsona advokāts ECT janvāra beigās nosūtīja lietas materiālus. Kā galveno argumentu prasības pieteikumā Ādamsons min faktu, ka viņa svītrošana no deputātu kandidātu saraksta viņa iepriekšējās darba pieredzes dēļ bijis viņa cilvēktiesību pārkāpums. Ādamsons kā kompensāciju par nesaņemto atalgojumu un morālo kompensāciju no Latvijas vēlas saņemt divus miljonus eiro.
"Ja izrādīsies, ka man bijusi taisnība, naudu vēlos saņemt no tām iestādēm, kas pieņēma lēmumu par manu svītrošanu,- Centrālās vēlēšanu komisijas un prokurora. Beidzot amatpersonām jāsāk atbildēt par saviem lēmumiem," iepriekš sacīja Ādamsons.
Pēc Ādamsona svītrošanas Satversmes tiesa viņa prasību izvērtēt atsevišķus Saeimas vēlēšanu likuma pantus nepieņēma izskatīšanai, tāpēc eksdeputāts nolēma gatavot prasību ECT.
Jau 7.augustā, pamatojoties uz 2000.gada Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēma svītrot no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu kandidātu saraksta Ādamsonu, norādot, ka uz Ādamsonu attiecas vēlēšanu likuma ierobežojumi, jo konstatēta viņa sadarbība ar PSRS Valsts drošības komiteju.
Ādamsons CVK lēmumu pārsūdzēja Centra rajona tiesā, taču tiesa pagājušā gada 20.augustā CVK lēmumu atzina par likumīgu. 9.septembrī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas Centra rajona tiesas spriedumu par Ādamsona svītrošanu no vēlēšanu sarakstiem.
Protestu par Centra rajona tiesas spriedumu iesniedza AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis, jo uzskatīja, ka Zemgales priekšpilsētas tiesas 2000.gada spriedumā tikai konstatēts, ka Ādamsons strādājis PSRS Robežsardzes dienestā, taču nav konstatēts sadarbības fakts ar ārvalsts drošības dienestu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
