Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 6-8a, nelikumīgi sākti būvniecības darbi, sestdien raksta laikraksts "Diena".
Vairākus gadus pie Māras dīķa Mazajā Nometņu ielā pamestas un neapkoptas stāv trīs 19.gadsimta otrajā pusē un 20.gadsimta pirmajā pusē celtas ēkas, taču nu jau aptuveni mēnesi Mazajā Nometņu ielā 6-8a rosās strādnieki. Dīķa pusē pagājušajā nedēļā uzsliets vairākus metrus augsts dēļu žogs.

Pēc "Dienas" intereses, kādi darbi šajā vietā iecerēti, pilsētas būvvaldē noskaidrojās, ka tie sākti nelikumīgi. Vajadzīgās atļaujas nav devusi ne Rīgas būvvalde, ne Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Lai arī šīs ēkas nav kultūras pieminekļi, tās ir vecākas par 50 gadiem, tāpēc visas darbības ar tām jāsaskaņo VKPAI.

Rīgas būvvaldē iesniegts vien skiču projekts, kas šajā vietā paredz lepnas villas būvniecību. Kā projekta pasūtītāja norādīta Viktorija Stepanova, kurai, pēc zemesgrāmatas datiem, arī pieder šie trīs zemes gabali. Stepanova ir ietekmīga Ventspils uzņēmēja un miljonāra Oļega Stepanova dzīvesbiedre.

Rīgas būvvaldē iesniegtais skiču projekts paredz apvienot visus trīs zemesgabalus kopumā vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielā zemesgabalā un uz tā uzcelt vienu ģimenes dzīvojamo māju, laikrakstam skaidrojusi pilsētas attīstības departamenta pārstāve Dace Ķirķe.

Rekonstruēt plānots gan tikai vienu no mājām, pārējās īpašnieki vēlas nojaukt, vietā uzceļot piebūvi un palīgtelpu kompleksu. "Pēc būtības tā ir liela villa," novērtējusi skiču projektu, atzina Ķirķe.

Saglabāšanai paredzētā ēka Mazajā Nometņu ielā 6 ir celta funkcionālisma stilā ar Art Deco elementiem. Projekta autors ir pazīstamais pirmskara arhitekts Teodors Hermanovskis. Divas blakus ēkas plānots nojaukt, viena no tām - saimniecības ēka - arī jau ir pa pusei nojaukta.

VKPAI vadītāja vietnieks Jānis Asaris laikrakstam norādījis, ka šāda atļauja dota nav un nelikumīga nojaukšana būtu būvniecības likuma pārkāpšana. Otra nojaukšanai paredzētā ēkā ir liela un visai grezna 1875.gadā būvēta eklektisma stila koka māja.

Laikraksts atgādina, ka pirms pusotra gada VKPAI arhitektūras un mākslas daļas vadītājs Jānis Zilgalvis uz jautājumu, vai tās ļaus nojaukt, atbildējis: "Nu, protams, nē."

"Tur kaut kas nav kārtībā," laikrakstam norādījis VKPAI vecākais speciālists Pēteris Blūms. "Par to, lai šādas ēkas netiktu nolaistas uz grunti, būtu jāinteresējas būvvaldei. Tā [1875.gadā būvētā] ir ēka ar bagātu dekoru, un nav šaubu, ka tā būs zudusi vērtība, ja to nojauks."

Ēkas jau divus gadus ir stāvējušas ar izsistiem logiem, un toreizējais īpašumu pārvaldnieks Harijs Egle jau 2004.gada oktobrī "Dienai" sacīja, ka logi tiks ielikti, taču tas nenotika.

Ne Blūmam, ne Asarim nav skaidrības, kāpēc šis nams nav iekļauts arhitektūras pieminekļu sarakstā, taču Asaris pieļauj, ka tas būtu noticis, ja ēka būtu apsekota. Lai to nojauktu, būtu jāiesniedz lūgums VKPAI, taču tas nav noticis.

"Operatīvākais būtu, ja būvinspekcija iejauktos. Tur vajadzētu būt akceptētam būvprojektam. Un lai to sniegtu būvinspekcija, vispirms to būtu vajadzējis lūgt mums. Mēs šādu atļauju neesam devuši."

Skiču projekts vēl nedod tiesības sākt jebkāda veida būvdarbus, norādīja Ķirķe no attīstības departamenta.

Pēc "Dienas" intereses šo objektu apmeklējusi arī Rīgas būvinspekcija un secinājusi, ka sākta nelikumīga ēku demontāža. Arī pagaidu žogam no Māras dīķa puses nav vajadzīgās atļaujas, turklāt tas pārkāpj apbūves gabala robežas un atrodas dīķa tauvas joslā, vēsta "Diena".

Tā kā būvinspekcijas apmeklējuma laikā objektā neatradās ne ēku īpašnieki, ne arī to pilnvarotie pārstāvji, inspektore izsauca pašvaldības policiju, kas noformēja apskates protokolu. Patlaban mājas īpašnieki ir aicināti ierasties būvinspekcijā protokola noformēšanai. Neierašanās gadījumā policija var noformēt administratīvo aktu, pēc kura Rīgas domes administratīvā komisija var lemt par būvdarbu apturēšanu vai naudas soda uzlikšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!