Materiālās palīdzības fonds šogad glābis 26 tautiešus astoņās valstīs
Foto: AFP/Scanpix

No Ārlietu ministrijas (ĀM) izveidotā Materiālās palīdzības fonda līdzekļiem šogad nelaimē nonākušiem tautiešiem ārzemēs aizdevumos četru mēnešu laikā izmaksāti jau vairāk nekā divi tūkstoši latu, pastāstīja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Palīdzība līdz šim sniegta 26 Latvijas valstspiederīgajiem, lai viņi varētu atgriezties mājās no Vācijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Spānijas, Zviedrijas, Čehijas, Turcijas un Polijas.

Caur ĀM Materiālās palīdzības fondu saņemtā nauda mājupceļam jāatdod trīs mēnešu laikā, bet pēc personas lūguma termiņu var pagarināt vēl par trīs mēnešiem. Kopš fonda darbības sākuma šā gada 1.jūnijā Materiālās palīdzības fondā naudu atmaksājuši četri cilvēki par kopējo summu gandrīz 350 latiem.

"Diemžēl ir jau pirmie gadījumi, kad personas noteiktajā termiņā nav atmaksājušas piešķirtos finanšu līdzekļus," atzina Sīlis.

Saskaņā ar ĀM sniegto informāciju vairumā gadījumu materiālo palīdzību ir lūguši Latvijas valstspiederīgie, kuri, nonākot ārvalstīs, kļuvuši par krāpniecības upuriem. Vairāki cilvēki apzagti, pazaudējot gan naudu, gan personu apliecinošus dokumentus.

Gadījumos, kad pārstāvniecību konsulārās amatpersonas sniegušas materiālo palīdzību, ir iegādātas un prasītājam izsniegtas transporta biļetes atpakaļceļam uz Latviju par vidējo summu 35 - 40 lati. Atsevišķos gadījumos sniegtās materiālās palīdzības apmērs ir pārsniedzis 150 latus.

"Materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai ir jauns instruments konsulārā dienesta rokās, lai pēc iespējas operatīvi sniegtu palīdzību ārkārtas situācijā nonākušai personai. Interese par materiālās palīdzības piešķiršanu ir salīdzinoši liela," norādīja ĀM pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka katrs konkrētais palīdzības lūgums tiek rūpīgi izvērtēts - vai persona tiešām ir ārkārtas situācijā, vai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas, varbūt ir radinieki, draugi vai institūcijas, kuras būtas gatavas sniegt finansiālu palīdzību. Tikai tad, ja nav pieejamas citas iespējas saņemt finansiālo palīdzību, tiek lemts par finanšu līdzekļu piešķiršanu, galvenokārt, iegādājoties biļetes atpakaļceļam uz Latviju.

Materiālās palīdzības piešķiršanas kārtība paredz, ka piešķirti finanšu līdzekļi tiek atmaksāti. Tas savukārt ļauj atmaksātos finanšu līdzekļus izmantot, lai sniegtu palīdzību nākamajai personai, kura nonākusi ārkārtas situācijā, paskaidroja Sīlis.

Lai nenokļūtu situācijās, kad jāķeras pie pēdējā salmiņa, lūdzot naudu Ārlietu ministrijai, ĀM iesaka, dodoties uz ārvalstīm ceļojumā vai darba meklējumos, paredzēt finanšu līdzekļus arī atpakaļceļam, kā arī rūpīgi glabāt dokumentus un personīgās mantas.

"Piekrītot darba piedāvājumam ārvalstīs, neuzticēties vilinošiem sludinājumiem interneta vietnēs. Iepriekš noteikti pārbaudīt uzņēmuma datus Valsts nodarbinātības aģentūras mājas lapā, lai pārliecinātos, ka tam ir tiesības vervēt darbiniekus darbam ārvalstīs. Pirms brauciena uz ārvalstīm tam sagatavoties (kontaktinformācija, telefona numuri utt.), apzināties, ka ārvalstīs iespējams nonākt negaidītās situācijās, kur var būt nepieciešama palīdzība, tai skaitā finansiāla," piesardzības pasākumus uzskaita ĀM.

Jau vēstīts, ka no 1.jūnija ārzemēs nelaimē nonākušie tautieši var lūgt valsts atbalstu, lai nokļūtu mājās. Atbilstoši valdības maijā pieņemtajam lēmumam materiālās palīdzības sniegšanai šogad atvēlēti 25 tūkstoši latu. Vienai personai var tikt sniegts līdz diviem tūkstošiem latu liels atbalsts.

Līdzīgi materiālās palīdzības fondi darbojas arī daudzās citās Eiropas valstīs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form