Mazākumtautību skolas iebilst neglaimojošajiem ministrijas secinājumiem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) otrdien prezentētajos datos neglaimojošā gaismā nonākušas Rīgas mazākumtautību skolas, kurās skolēni uzrāda salīdzinoši sliktus rezultātus centralizētajos eksāmenos. Portāla "Delfi" aptaujātās krievu skolu direktores tikmēr ministrijas aprēķinus sauc par nepatiesiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gaļina Gusakova, kuras vadītā Rīgas 54. vidusskola ministrijas kartē atzīmēta ar neglaimojoši zilo aplīti (eksāmenu rezultātu indekss zem 30%), pētījuma datus sauc par nepareiziem. "Mums ir salīdzinošā analīze pēc radītājiem rajonā, pilsētā un valstī matemātikas un latviešu valodas un svešvalodas eksāmenos. Vidējais rādītājs ir ap 50%. Tie ir normāli rādītāji," stāsta direktore, uzsverot, ka pērnā gada aprīlī skolai veikta akreditācija.

Arī Rīgas 92. vidusskolas direktore Nataļja Vasilika nepiekrīt ministrijas datiem, kur viņas vadītā skola pieskaitīta nesekmīgāko pulciņam. "Ministrija ņem vērā skolēnu skaitu 1. septembrī, taču ne visi gada beigās kārto eksāmenu. Nedomāju, ka dati ir korekti," pētījuma metodoloģiju kritizē Vasilika. "Turklāt mūsu skolā ir licencēta vakarskolas programma, tāpēc eksāmenus kārto arī šīe skolēni. Paši taču zināt, kā mācās vakarskolās. Bet ministrija visu sarēķināja kopā."

Vasilika norāda, ka viņas vadīto skolēnu rezultāti matemātikā un angļu valodā ir labi (attiecīgi 39% un 47%), bet ministrija aprēķinos iekļāvusi tikai latviešu valodas eksāmena rezultātus. "Lai pieņemtu lēmumu par skolu slēgšanu vai kvalifikācijas maiņu, nepieciešami pareizi skaitļi. Pētnieks ir pētnieks, bet viņš arī visu nezina," uzsver Rīgas 92. vidusskolas direktore.

IZM starpziņojumā norāda, ka obligāto eksāmenu indeksu iegūst, dalot matemātikas, svešvalodas un latviešu valodas eksāmenu vērtējumu ar skolas mācību gada sākumā norādīto 12. klašu skolēnu skaitu un skaitli trīs. 2015./16. mācību gadā bija septiņas vidusskolas, kur indekss nepārsniedza 30%.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) jau izteicies, ka Rīgā plānots slēgt vien Pļavnieku ģimnāziju. Savukārt ministrijas prasības vidusskolās uzturēt vismaz divas paralēlas klasēs, kurās mācās 25 skolēni, nozīmētu vismaz 40 skolu slēgšanu. "Mēs [Šadurski] uzklausīsim, bet neko nedarīsim," LTV raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Rīgas mērs.

Vēstīts, ka Rīgas mikrorajonos vērojama izglītības kvalitātes noslāņošanās. "Rīgas mikrorajoni ir pilni ar mazām vidusskolām, kur it kā māca bērnus, bet eksāmenu rezultāti ir gaužām zemi," secināja pētījuma vadītājs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Viņa teikto papildināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V): "Ar vēsu skatu paskatoties uz Rīgas karti, tumši zilie aplīši ir tās vidusskolas, kur eksāmenu rezultātu indekss ir mazāks par 30%. Tam ir dažādi iemesli – ir skolas, kur liels skaits bērnu eksāmenu nokārto ar sliktiem rezultātiem, kā arī citur mācību gada laikā skolas atbrīvojas no nesekmīgajiem skolēniem."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Indriķis Muižnieks Izglītības un zinātnes ministrija Kārlis Šadurskis Lasāmgabali Latvijas Universitāte
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form