Medicīnas māsas atstāj darbu slimnīcā, dodoties strādāt uz labāk apmaksātām darba vietām, bet aizgājušo speciālistu vietā ir grūti atrast jaunus, tāpēc ārstniecības iestādēs patlaban vakantas daudzas medicīnas māsu darba vietas, atzina aptaujāto ārstniecības iestāžu pārstāvji.
Slimnīcu pārstāvji minēja vairākus priekšlikumus, kā motivēt medmāsas palikt darbā ārstniecības iestādē.

Lai risinātu samilzušo problēmu ar medmāsu trūkumu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā plānots izveidot bērnudārzu, kur sievietes varētu atstāt savus mazuļus, kamēr pašas strādā, pastāstīja Bērnu slimnīcas direktors Dzintars Mozgis.

Tāpat slimnīcas vadība mēģina piesaistīt medicīnas studentus, lai tie nāktu praksē uz slimnīcu. Pašlaik tiek piesaistīti tie medicīnas studenti, kas trešajā kursā nokārtojuši māsu eksāmenu un var strādāt kā medmāsu palīgi.

Mozgis stāstīja, ka slimnīcai ir ļoti daudz vakanču uz medmāsu amatu un patlaban medmāsu trūkums slimnīcai rada liela problēmas. Pērn no slimnīcas aizgājušas daudzas medmāsas, šogad situācija nav mainījusies, un tas ir liels drauds nākotnē, atzīmēja Mozgis.

Pēc viņa teiktā, medmāsas meklē vieglāku darbu, jo slimnīcā ir ļoti augstas intensitātes darbs.

Klīnikas "Biķernieki" galvenā māsa Dace Packēviča atzina, ka visvairāk medmāsu trūkst intensīvajā un apdegumu nodaļā, jo šajās nodaļās medmāsām ir ļoti smags darbs. Patlaban slimnīcā ir ap 20 medmāsu vakanču. Packēviča stāstīja, ka daudzas medmāsas pēc darba ārstniecības iestādē iet piestrādāt citās darba vietās, lai iegūtu papildu līdzekļus.

Viņa uzskata, ka medmāsu trūkumu varētu mazināt, palielinot darba samaksu, kā arī valsts līmenī nosakot, cik pacientu medmāsai vienā maiņā būtu jāapkalpo.

Slimnīcas "Gaiļezers" direktora vietnieks Ēriks Kalniņš informēja, ka visās slimnīcas nodaļās trūkst medmāsu. Viņš atzina, ka praktiski katru dienu nākas parakstīt kādu medmāsas iesniegtu atlūgumu.

Medmāsu vakanču slimnīcā patlaban ir daudz. Jaunās medmāsas reti izvēlas strādāt slimnīcā, jo darba intensitāte "Gaiļezerā" ir ļoti intensīva un jāstrādā arī naktīs, atzina slimnīcas pārstāvis.

Kā iemeslu, kāpēc medmāsas negrib strādāt savā profesijā, Kalniņš minēja, ka šī aroda prestižs sabiedrībā ir ļoti zems. Līdz ar medmāsu trūkumu nav arī konkurences darbinieku vidū.

Kalniņš stāstīja, ka slimnīcā medmāsām nākas strādāt vairākas slodzes. Vislielākās problēmas slimnīcā rodas, ja kāda no medmāsām saslimst, jo tad vēl lielāka papildu slodze ir jāuzņemas pārējām medmāsām.

Kalniņš atzina, ka nepieciešams piesaistīt jaunus medicīnas darbiniekus, tomēr jaunās māsas, kas ieguvušas sertifikātus, izvēlas strādāt kur citur.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā māsa Gaļina Aleksandroviča atzina, ka slimnīcā ir izteikts māsu trūkums.

Aleksandroviča uzskata, ka darba tirgū nav cilvēku, kas vēlētos strādāt māsu arodā. Daudzas māsas, iegūstot nepieciešamos sertifikātus, brauc strādāt uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur nopelna vairāk, nekā strādājot Latvijā.

Viņa atzina, ka patlaban slimnīcā dramatiski pieaug medmāsu darba slodze, jo nav kas strādā. Šajā gadā slimnīcai pievienojušās vien trīs jaunās māsas.

Daudz vakanču slimnīcā ir ne tikai māsu amatam, bet arī māsu palīgu un sanitāru amatos. No slimnīcas zemā atalgojuma dēļ aizgājuši ļoti daudz sanitāru. Paliek vien tie, kam ir pamatizglītība un nav, kur citur iet strādāt, stāstīja Aleksandroviča.

Rīgas 1.slimnīcā informēja, ka patlaban slimnīcā trūkst aptuveni 30 medmāsu un 25 sanitāru. Jauni darbinieki uz šiem amatiem darbā nepiesakās.

Savukārt klīnikas "Linezers" pārstāve informēja, ka slimnīcā nav liela māsu "mainība". Šajā ārstniecības iestādē māsas netrūkst. Tas esot tāpēc, ka slimnīcā valda labs mikroklimats, māsas tiek uztvertas līdzvērtīgi ārstiem un neviens viņas nepadara "par ārstu kalpiem". Māsu darbs tiek respektēts, sacīja slimnīcas pārstāve.

Veselības ministrija (VM) iecerējusi vairākus soļus, kā novērst medicīnas māsu trūkumu Latvijā, iepriekš informēja VM Komunikācijas departamenta direktore Egita Pole.

VM iecerējusi atgūt nozarē medmāsas, kas patlaban nepraktizē savā profesijā. To palīdzēs īstenot VM un Medicīnas profesionālās izglītības centra (MPIC) organizētā kvalifikācijas atbilstības pārbaude māsām.

MPIC aicina māsas, kā arī māsu palīgus, vecmātes, ārsta palīgus (feldšerus) un kosmētiķus, kuri vēlas atgriezties praktiskajā medicīnā, pieteikties MPIC organizētajai kvalifikācijas atbilstības pārbaudei. Nokārtojot eksāmenus, nepraktizējošās māsās var atgriezties savā profesijā.

Medicīnas māsu trūkumu VM paredz risināt, arī turpmāk palielinot atalgojumu, informēja Pole.

VM ierosina arī veikt izmaiņas māsu izglītības sistēmā. VM rosina, ka medicīnas studenti trešajā mācību gadā varētu kārtot māsu eksāmenu un, sekmīgi to nokārtojot, sākt darbu māsu profesijā slimnīcās.

Kā vēl vienu risinājumu māsu trūkumam VM redz darba organizācijas slimnīcās maiņu. VM uzskata, ka būtu nepieciešama arī mediju palīdzība, lai celt māsu profesijas prestižu sabiedrībā.

Pole atzina, ka ir grūti nosaukt precīzu skaitli, cik patlaban valstī trūkst māsu. Pēc Vienotās informācijas sistēmas datiem, Latvijā ir 17 977 reģistrētas māsas ar sertifikātiem. No tām 13 340 patlaban praktizē savā profesijā.

Pole piebilda, ka ne visās slimnīcās ir medmāsu trūkums. "Tas ir atkarīgs no slimnīcu darbu organizācijas," skaidroja VM pārstāve, norādot, ka, piemēram, ir slimnīcas, kurās medmāsas gaida rindā, kad varēs sākt darbu attiecīgajās slimnīcās. Kā piemēru Pole minēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centru, kur darba organizācija un samaksu sistēma ir sakārtota.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!