Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu nolēmis uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Tikšanās laikā Kariņš informēja prezidentu par topošās valdības prioritātēm un darāmajiem darbiem, kā arī plānoto atbildību sadalījumu valdībā. Tāpat "Jaunās Vienotības" valdes priekšsēdētājs prezidentu informēja, ka kā prioritāras ir izvirzītas astoņas darbības jomas – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības un veselības sistēmu turpmāka pilnveidošana, obligātā iepirkuma komponente (OIK) likvidēšana, administratīvi teritoriālā reforma un demogrāfija.

Valsts prezidents uzskata, ka izvirzītās prioritātes liecina par Kariņa un valdības veidošanā iesaistīto politisko partiju izpratni par neatliekami veicamajiem darbiem. Taču, kā atzīmē Vējonis, būtiski ir neaizmirst jau iepriekš publiski paustos solījumus turpināt stiprināt Latvijas drošību, kā arī turpināt darbu pie "Moneyval" ziņojumā ieteikto rekomendāciju ieviešanas.

Plānots, ka Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata vēlas arī uzņemties atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Plānots, ka finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).

Partijai "KPV LV" piedāvāts uzņemties rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunajai konservatīvai partijai – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Iekšlietu ministram nominēts Sandis Ģirģens ("KPV LV"), ekonomikas – Didzis Šmits ("KPV LV"), labklājības – Ieva Krapāne ("KPV LV"), tieslietu – Jānis Bordāns (JKP), satiksmes – Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes – Ilga Šuplinska (JKP).

Plānots, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministra krēslam partiju apvienība virza Arti Pabriku (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministra amatam virzīta Ilze Viņķele (A/P).

Savukārt NA piedāvāts kultūras ministra un zemkopības ministra amats. Kultūras ministres amatā NA piedāvā esošo ministri Daci Melbārdi (NA), bet zemkopības ministra amatā – Kasparu Gerhardu (NA).

Pēc nominēšanas Kariņš norādīja, ka gadījumā, ja izdosies izveidot valdību, tad tas būs "bezprecedenta gadījums", ka Saeimas mazākā frakcija veido Ministru kabinetu.

Kariņš informēja Valsts prezidentu, ka valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu viņa vadītajai valdībai.

Valsts prezidents jau iepriekš bija paudis, ka gribēs, lai ar viņu tiek saskaņotas ārlietu un aizsardzības ministru kandidatūras. Vējonis pirmdien pauda, ka akceptē Kariņa piedāvātās kandidatūras un viņam pret tām nav iebildumu. "Uzskatu, ka šobrīd piedāvātie ārlietu un aizsardzības ministru amatu kandidāti ir zinoši un ar nepieciešamo pieredzi, lai profesionāli pildītu viņiem uzticētos amata pienākumus, ja Saeima apstiprinās valdību šādā sastāvā," norādīja Vējonis.

"Sagaidāms, ka darbs pie valdības deklarācijas nebūs viegls, jo partijas saviem vēlētājiem ir devušas virkni solījumus, kuru visu īstenošanai šogad valsts budžetā visdrīzāk nebūs pietiekamu finanšu līdzekļu. Lai novērstu iespējamos riskus arī valdības stabilitātei nākotnē, jau deklarācijas tapšanas laikā politiskajām partijām ir būtiski rast kopsaucējus par secību un laika grafiku, kādā tiks īstenotas prioritātes ar lielāko ietekmi uz valsts budžetu," atzīmēja Valsts prezidents.

Ziņots, ka piektdien Valsts prezidents Vējonis tikās ar piecu Saeimas frakciju – JKP, "KPV LV", partiju apvienības "Attīstībai/Par!", NA un "Jaunās Vienotības" – pārstāvjiem.

Tikšanās piektdien notika stundu pēc partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidāta Kariņa noteiktā pēdējā termiņa, kurā potenciālajiem sadarbības partneriem bija jāatbild uz "KPV LV" ceturtdien izvirzītajām prasībām saistībā ar valdības veidošanu. Visi politiskie spēki teica jāvārdu iepriekš izvirzītajām prasībām.

"KPV LV" prasība bijusi nepaplašināt ministriju skaitu, ko pārējie politiskie spēki ir gatavi respektēt. Tāpat "KPV LV" izteikusi vēlmi aktīvāk iesaistīties budžeta izdevumu kontrolē, tāpēc paredzēts, ka šī politiskā spēka pārstāvim būs Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amats.

Trešā prasība bijusi aktīvi iesaistīties administratīvi teritoriālās reformas procesā. Ir panākta vienošanās – ar reforma virzīsies uz priekšu, tad, kad "tiks panākts konsensuss" kādā veidā šo reformu veikt.

"KPV LV" izteikusi arī vēlmi "drusku pārskatīt Saeimas atbildības sadali", proti, viņi gribētu vadīt Saeimas Tautsaimniecības komisiju, ko patlaban vada Jānis Dūklavs (ZZS). Šis amats varētu tikt "KPV LV". Par šo prasību bijusi lielākā diskusija, taču arī šajā jautājumā panākta vienošanās.

Jāatgādina, ka jau četrpadsmito nedēļu nav skaidrības par topošās valdības aprisēm. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem.

Līdz šim valdības veidošanu bija uzņēmies "Jaunās Vienotības" līderis Kariņš. Viņu gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis nebija nominējis kā premjera amata kandidātu.

ASV uzaugušais Kariņš (1964) pie politiskā apvāršņa parādījās līdz ar partijas "Jaunais laiks" dibināšanu. Viņš 2002. gadā bija viens no partijas dibinātājiem. Tai pašā gadā viņš sekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās un kļuva par "Jaunā laika" Saeimas frakcijas vadītāju. Vairāk par politiķa gaitām var lasīt šeit.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jaunā Vienotība 13. Saeima Krišjānis Kariņš Raimonds Vējonis Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form