Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka kriminālatbildības noteikšana par genocīdu veikušo režīmu vai par genocīdu notiesātu personu publisku slavināšanu, attaisnošanu vai īstenotā genocīda noliegšanu, ir ļoti būtiska.
Ministrs arī cer, ka Saeima akceptēs pirmdien valdībā pieņemtos attiecīgus grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt atbildību par to, informēja ministra pārstāve Inga Saleniece.

"Genocīds ir noziegums, kas ietekmējis daudz tautu un valstu likteņus, tādēļ, lai tas neatkārtotos nākotnē, nav pieļaujama šī nozieguma publiska slavināšana vai attaisnošana," uzskata tieslietu ministrs. Grozījumu projektu izstrādāja Tieslietu ministrija.

Šobrīd Krimināllikuma nodaļa "Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds" paredz kriminālatbildību par genocīdu, taču pašlaik nav normas, kas paredz kriminālatbildību par genocīdu veikušo režīma attaisnošanu vai par genocīdu veikušo personu slavināšanu. Eiropas Padomes Ietvarlēmuma "Par rasisma un ksenofobijas apkarošanu" projekts, nosaka, ka dalībvalstīm jāparedz kriminālatbildība par publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu par Starptautiskās krimināltiesas statūtos definētajiem genocīda noziegumiem. Pēc tā pieņemšanas šāda norma visām dalībvalstīm būs jāievieš nacionālajās tiesībās.

Diskutējot par šī Ietvarlēmuma tekstu, Bērziņš vairākkārtīgi ir aicinājusi šo Ietvarlēmumu attiecināt uz visu totalitāro režīmu, to skaitā, komunisma izdarītajiem noziegumiem. Pašlaik Ietvarlēmuma teksts paredz valstīm noteikt kriminālatbildību personām, kuras publiski attaisno, noliedz vai trivializē tikai kara noziegumus, ko veikuši nacisti otrā pasaules kara laikā. Tieslietu ministrs vienmēr ir paudis uzskatu, ja dokumentā ir ietverta konkrēta atsauce uz vienu 2.pasaules kara laika agresora noziegumiem, tad tādai pašai atsaucei būtu jābūt arī attiecībā uz otru Molotova - Rībentropa pakta dalībnieku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!