Muižnieks: vairākas apņemšanās valdības deklarācijā ir bez finansiāla seguma

"Ir skaidrs, ka valdības deklarācijā akcents vairāk likts uz ekonomiskiem un budžeta jautājumiem, kas ir saprotami, taču vienlaikus daudzas valdības izteiktās apņemšanās izraisa nelielu skepsi un prasa papildus skaidrojumus, jo tām trūkst finansiālā seguma," pēc iepazīšanās ar deklarāciju aģentūrai LETA atzina Muižnieks.

Piemēram, sabiedrības integrācijas jomā valdība apņēmusies izstrādāt un ieviest kārtību, kādā tā deleģē uzdevumus nodibinājumiem un biedrībām. "Šobrīd valsts finansējums nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir apcirpts gandrīz līdz nullei, un mani interesē, kā valdība paredz nodrošināt NVO darbību un pilsoniskās sabiedrības attīstību šādos apstākļos," norāda Muižnieks.

Pēc viņa domām, deklarācijas sadaļā par pilsoniskās sabiedrības attīstību apņemšanos ir ļoti maz un tās ir ļoti vispārīgas, piemēram, solījums nodrošināt politiku, kas veicinātu dažādu sociālo, etnisko, reliģisko un citu grupu iekļaušanu sabiedrībā, pēc būtības nozīmē solīt īstenot integrācijas politiku, turklāt nav skaidrs, kā tas tiks darīts, ja integrācijas funkcijas atkal tiks nodotas citai ministrijai.

Viņš norāda, ka valdība arī apņēmusies veikt divus ļoti sarežģītus uzdevumus - mazināt informācijas telpu nošķirtību Latvijā un veicināt repatriāciju, taču arī tam nepieciešami lieli līdzekļi. Piemēram, lai saliedētu informācijas telpas, būtu jāiegulda pamatīgi līdzekļi Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, taču šāda iecere apspriesta netiek.

Muižnieks skeptiski vērtē arī valdības deklarācijā pausto gatavību turpināt sniegt atbalstu Gruzijai, Moldovai, Ukrainai un sekmēt Austrumu partnerības valstu ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, izmantojot šim mērķim attīstības palīdzībai piešķirtos līdzekļus. Šādu līdzekļu nav, uzsver institūta direktors. "Vai tas nozīmē, ka neko nedarīsim? Vai arī šis punkts ielikts, lai atgādinātu mūsu partneriem, ka par viņiem domājam, bet neko nedarīsim?"

Viņaprāt, bez finansiāla seguma ir arī solījums veicināt zinātnisko darbību augstskolās, jo, ņemot vērā finansējuma samazinājumu šajās izglītības iestādēs, trūkst skaidra priekšstata, kā tas varētu tikt darīts.