Mūrniece: brīvība ir kā uguns, kurai nedrīkst ļaut apdzist
Foto: Saeima

Saeima otrdien, 4. maijā, sanāca uz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīto svinīgo sēdi, kurā uzrunu teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Svinīgajai sēdei tiešraidē bija iespējams sekot līdzi portālā "Delfi". Piedāvājam noskatīties sēdes ierakstu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

“Brīvība ir kā uguns, kurai nekad nedrīkst ļaut apdzist, un par to visu laiku ir negurstoši jārūpējas,” ar šādiem vārdiem 4. maijā, Latvijas neatkarības atjaunošanas 31. gadadienā Saeimas svinīgajā sēdē sveica Saeimas priekšsēdētāja.

4. maijs ir diena, kad mēs atguvām brīvību, pēc kuras slāpām. Diena, kad pēc gadu desmitiem piepildījās vairāku Latvijas paaudžu sapnis – atgūt savu neatkarīgo valsti, svinīgajā uzrunā uzsvēra Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja arī atgādināja, ka tautas spēks izpaužas, kad cilvēki sajūt savu piederību kaut kam lielākam, kad visi iestājas par vienu un to pašu mērķi. Mūsu īpašā bagātība ir mūsu cilvēciskā un valstiskā identitāte, kā arī latviešu valoda: “Tāpat kā brīvības uguns vienmēr jāuztur dzīva, visu laiku ir jārūpējas arī par savas valodas sargāšanu, uzturēšanu un attīstību.”

Mūrniece pateicās Augstākās padomes deputātiem par drosmi un 1990. gada 4. maija balsojumu, kas mainīja realitāti un darīja mūs brīvus, noteica mūsu tautas un valsts turpmāko gaitu – atgriešanos Eiropā, Rietumu kultūras un ģeopolitiskajā telpā, demokrātijā – realitātē, kuru veido brīvi cilvēki brīvā valstī.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka mūsdienu Eiropā un arī Latvijā cilvēkiem ir dotas ļoti daudzas brīvības, taču brīvība kā viena no demokrātijas pamatvērtībām nevar pastāvēt bez kopējas atbildības. Realitāte, kurā dzīvojam, nenoliedzami ir mainījusies. Tomēr ne mūsu personīgā, ne suverēnā brīvība nav zudusi. Skarti ir tikai ierastie dzīvesveida modeļi.

“Pandēmijas laiks liecina, ka cilvēki cenšas darīt labāko, kas ir viņu spēkos, lai cīnītos ar vīrusa izplatību. Šajā svētku reizē gribu teikt lielu un sirsnīgu paldies ikvienam Latvijas iedzīvotājam par izturību un atbildību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Mūrniece akcentēja, ka pašlaik svarīgākais ir mazināt vīrusa izplatību, nosargāt sabiedrības veselību un cilvēku dzīvību. Arī parlamenta un valdības pieņemtie lēmumi, tostarp par ierobežojumiem, ir nepieciešami, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs pandēmijas apstākļos saņemtu adekvātu veselības aprūpi.

“Praktisko smagumu it visur pasaulē uz saviem pleciem iznes mediķi. Latvijas mediķi visu šo laiku demonstrējuši apbrīnojamu profesionalitāti, pašaizliedzību un gudrību. Vissirsnīgākais paldies jums par visu, ko darāt nu jau vairāk nekā gada garumā! Paldies par prasmi, uzupurēšanos, pacietību un izturību. Mēs jūs apbrīnojam!” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka šobrīd masveida vakcināciju diemžēl kavē ļaunprātīgi izdomājumi un meli par vakcīnu sastāvu un iedarbību.

Pievēršoties starptautiskajiem notikumiem, uzbrukumiem demokrātijai un dezinformācijas kampaņām pasaulē, Mūrniece uzsvēra atbalstu Ukrainai, kura piedzīvo spēcīgus militārus draudus no Krievijas, norādot, ka Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu paustais stingrais brīdinājums pagaidām ir ļāvis kaut nedaudz mazināt spriedzi. Šādā laikā svarīgi, ka Baltijas valstu – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – sadarbība militārajā jomā ir aktīvāka nekā jebkad agrāk. Tas ļauj mums justies vienotiem, teica Saeimas priekšsēdētāja, apliecinot, ka mūsu drošībai un aizsardzībai nozīmīgs ir arī nemainīgais ASV atbalsts.

Viena no svarīgākajām vērtībām ikvienam un visai sabiedrībai ir ģimene, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ģimene ir un paliek mūsu lielākā bagātība. “Diemžēl pandēmijas gads ģimenēm bija sarežģīts. Attālinātā darba režīms un tiešsaistes mācības pārbaudīja gan bērnu, gan pieaugušo izturību,” teica Mūrniece, pateicoties pedagogiem par varonību un prasmi īsā laikā pārorientēties uz digitālo vidi.

Viena no mūsu tautas iezīmēm ir arī dziļa mīlestība pret dabu un cieša saikne ar to. Mēs Latvijā esam raduši dzīvot salīdzinoši tīrā, zaļā un veselīgā vidē, izcēla Mūrniece, atgādinot, ka klimata pārmaiņas un dabas vides degradācija tomēr ir eksistenciāls drauds visai planētai.

“Kopš 4. maija deklarācijas pieņemšanas pagājis 31 gads. Mūsu patiesais spēks dzimst sasaistē ar citiem cilvēkiem, ar latviešu valodu, ar kopējo mērķi, ar ideālu, ar mūsu kopīgo sapni. Tieši tas dara mūs stiprākus, tas palīdz mainīt realitāti. Veidot to labāku gan sev, gan cilvēkiem līdzās. Lai cik sarežģīts palaikam bijis piedzīvotais, sasniegtais dod jaunus spārnus un ticību Latvijas valsts nākotnei,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, sveicot Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā.

Jau ziņots, ka Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un piesardzības pasākumus, 4. maija svinīgā Saeimas sēde norisinājās videokonferences formātā, deputātiem uzturoties vairākās atsevišķās parlamenta telpās, informēja Saeimas Preses dienestā.

Kā vēstīts, 1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāti pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.

1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs 1990. gada 4. maijā nosūtīja vēstījumu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām, PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

4. maijs Ināra Mūrniece Krišjānis Kariņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form