Foto: edijsfoto.lv
Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) palikšanu amatā ceturtdienas neuzticības balsojumā var izšķirt vienas balss pārsvars, jo pozīcijai un opozīcijai rīt būs vienāds balsu skaits.

Tautas partijas (TP) frakcijas deputāti balsos par demisijas izteikšanu, turklāt par ministres nomaiņu balsos arī bijušais tieslietu un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kurš pirms nedēļas žurnālistiem sacīja, ka neatbalsta ministres demisiju.

Pirms nedēļas pret ministres demisiju izteicās arī bijušais iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), kurš trešdien sacīja, ka savu lēmumu pieņems rīt balsojuma brīdī, savukārt viņa pārstāvētā partija balsos par neuzticības izteikšanu Mūrniecei.

Pēc neoficiālas informācijas, tieši viena balss var izšķirt Mūrnieces tālāko likteni. Opozīcijas partiju deputāti jau tagad pauž viedokli, ka rīt izdosies ministri atcelt no amata.

Lai arī ministres demisija pieprasīta saistībā ar tiesībsargu rīcību Neo lietā, TP priekšsēdētājs Andris Šķēle žurnālistiem izteicās, ka Mūrniecei būtu jāuzņemas atbildība gan par Policijas akadēmijas likvidēšanu, gan arī par demonstrantu izklīdināšanu Bauskā, kur pērn rudenī iedzīvotāji protestēja pret vietējās slimnīcas slēgšanu. Laikā, kad tika lemti šie jautājumi, TP bija valdībā un ministres demisiju neprasīja.

Savukārt Segliņš žurnālistiem uzsvēra, ka ievēros frakcijas lēmumu un balsos par ministres demisiju, "jo šeit nav nekāds bērnudārzs".

Kā ziņots, Saeima ceturtdien balsos par trīs opozīcijas partiju - TP, "Saskaņas centra" un LPP/LC - iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei. Opozīcija prasa ministres demisiju saistībā ar kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī un Neo jeb Ilmāra Poikāna aizturēšanu. TP valdes loceklis Māris Kučinskis sacīja, ka Mūrniecei būtu jāuzņemas atbildība, "tas tikai radītu godu viņai pašai, bet, ja viņa neprotas, tad mēs palīdzēsim". Kučinskis norādīja, ka, pēc partijas domām, veikt kratīšanu žurnālistes dzīvesvietā nav bijis samērīgi.

Komentējot šādu soli, Mūrniece iepriekš izteicās, ka TP, aizejot no valdības, nevarot izcelties ar darbiem, tādēļ izceļoties ar populismu. "Manai demisijai nav pamata, policija ir rīkojusies likuma ietvaros. Es stingri iestājos par preses brīvību," sacīja ministre.

Arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) demisijas iespēju nepieļāva, jo Mūrnieci uzskata par ļoti spējīgu ministri. Dombrovskis kategoriski noraidīja "jebkādus TP iniciētus provokatīvus mēģinājumus" pieprasīt iekšlietu ministres demisiju un aicināja visus Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus šādas iniciatīvas neatbalstīt.

"Šis ir kārtējais TP mēģinājums vērsties ne tikai pret konkrēto ministru, bet pret valdību kopumā, cenšoties panākt tās gāšanu jebkādiem līdzekļiem," uzsvēra Ministru prezidents.

Dombrovskis ir pārliecināts, ka iekšlietu ministre konkrētās krimināllietas izmeklēšanas un procesuālo darbību veikšanas sakarā nepieļaus nekādu politisku iejaukšanos un nodrošinās tikai likumā balstītu profesionālu iekšlietu sistēmas darbinieku rīcību.

Jau ziņots, ka 11.maija vakarā savā darbavietā tika aizturēts Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš ir atzinies, ka viņš ir Neo, kurš ieguva un daļēji publicēja datus no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēm. Paralēli tika veikta kratīšana Naglas dzīvesvietā, kas izraisīja plašu žurnālistu un sabiedrības sašutumu. Naglai šajā lietā ir liecinieces statuss, taču no tiesībsargu puses izskan pieļāvumi, ka viņas statuss varot mainīties.

Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP) kriminālprocess sākts šā gada 11.februārī pēc Krimināllikuma 244.panta 2.daļas - par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, pielāgošanu izmantošanai, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.

Process sākts arī pēc Krimināllikuma 145.panta - par sveša personiska noslēpuma tīšu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kam pēc sava amata vai nodarbošanās jāglabā slepenībā tai uzticētās vai zināmas kļuvušas ziņas. Šis likuma pants paredz sodu - arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!