Kā liecina laikrakstā "Diena" publicētais tuvinieku paziņojums, atvadīšanās no Bišera notiks 17.maijā plkst.13 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.
Valsts prezidents Valdis Zatlers izsaka visdziļāko līdzjūtību Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera, atjaunotās neatkarīgās Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka, jurista un zvērināta advokāta Ilmāra Bišera tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, viņu mūžībā aizvadot, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
"Mūsu piemiņā Ilmārs Bišers vienmēr paliks kā viens no Latvijas trešās Atmodas tautas atbalstītājiem, kurš sniedzis ievērojamu personisku un profesionālu ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā un tālākā tās nostiprināšanā," atzīst Zatlers.
Savukārt ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V) izsaka dziļu līdzjūtību viņa tuviniekiem, draugiem un kolēģiem un uzsver, ka Bišers ir devis godājamu un neizdzēšamu ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā un totalitārās ideoloģijas atmaskošanā, vēsta "Pilsoniskās savienības" preses sekretāre Dace Balode.
"Ilmārs Bišers devis lielu ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā gan kā jurists, gan kā Latvijas Tautas Frontes politiķis. Uz viņa nosvērtību un profesionalitāti varēja paļauties ikviens, un tieši tādēļ viņam uzticēja ļoti nozīmīgus amatus," norāda Kristovskis.
Kristovskis atgādina, ka Bišers jau tolaik lika pamatus precīzam vērtējumam par totalitārajām ideoloģijām, norādot: "Totalitārisms, vienalga, vai tas būtu nacionālsociālisma, fašisma vai komunisma ietērpā, vienmēr ir saistīts ar šovinismu, ar kādu iedzīvotāju grupu vajāšanu, sociālo demagoģiju, vienas tautas paaugstināšanu pāri citām tautām, citu tautu pakļaušanu, arī ar klajas agresijas metodēm. (..) Komunisti arvien centās ļoti stingri norobežoties no fašisma. Bet būtībā tās ir vienas medaļas divas puses."
Aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija liecina, ka Ilmārs Bišers dzimis 1930.gada 1.novembrī Rīgā. 1954.gadā beidzis Latvijas Valsts Universitāti, Juridisko fakultāti. Vēlāk ieguvis habilitētā tiesību doktora grādu.
No 1954.līdz 1960.gadam strādājis LPSR Prokuratūrā. Vēlāk bijis LPSR Ministru padomes juridiskās daļas vecākais referents un vadītājs.
No 1975.gada sācis strādāt Latvijas Valsts universitātē.
Bijis PSRS Tautas deputāts, Augstākās Padomes Tautību padomes priekšēdētāja vietnieks.
1990.gadā viņš bijis Latvijas delegācijas loceklis sarunām ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanu.
No 1990. līdz 1993.gadam Bišers bijis Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.
Bišers tika ievēlēts par 6.Saeimas deputātu, vadījis dažādas komisijas, tika ievēlēts arī par parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Bankas Baltija" lietā priekšsēdētāja vietnieku.
1996.augstā Bišers tika izvirzīts par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu, bet pats atteicies kandidēt.
2008.gadā Bišeram piešķirts Trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
