Nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks novirzīti drošībai, uzsver Reirs
Foto: DELFI

2023. gada budžetā papildu līdzekļi tiks novirzīti iekšējai un ārējai drošībai, otrdien, 12. aprīlī, valdības sēdē pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Otrdien valdība skatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.–2025. gadam, kurā iezīmētas aktuālākās makroekonomikas prognozes, uz kurām balstoties tiks izstrādāts nākamā gada budžets.

Reirs valdības sēdē norādīja, ka, veidojot nākamā gada budžetu, tiks paredzēti papildu līdzekļi iekšējai un ārējai drošībai, tostarp Krievijas un Baltkrievijas robežas izbūves darbiem, kā arī aizsardzības budžeta celšanai.

Ministrs norādīja, ka 2023. gadā fiskālā telpa ir pozitīva, proti, nākamgad papildus pasākumiem pieejami 146 miljoni eiro. Reirs atzina, ka šis fakts viņu patīkami pārsteidzis, ņemot vērā, ka iepriekšējos divus gadus fiskālā telpa bijusi negatīva.

Stabilitātes programmā teikts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei paātrinoties līdz 2,5% 2023. gadā, kas ir attiecīgi par 1,9 un 1,4 procentpunktiem zemāk nekā tika prognozēts iepriekš. 2024. un 2025. gadā IKP pieaugums prognozēts attiecīgi 3,3% un 3.4% apmērā.

Patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā varētu sasniegt 8,5%, ko galvenokārt ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums. FM norāda, ka patēriņa cenu spiediens būs vērojams arī pārējās preču un pakalpojumu grupās. Tomēr Krievijas agresija Ukrainā un kara iespējamā eskalācija, kā arī sankciju noteikšana pret Krieviju, it īpaši enerģētikas jomā, varētu vēl vairāk palielināt patēriņa cenu kāpumu gan Eiropā, gan Latvijā.

Atbilstoši FM novērtējumam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021. gadā ir 7,2% no IKP, kas par 2,1 procenta punktu mazāk nekā tika prognozēts 2020. gada rudenī. Šogad pie nemainīgas politikas tas samazināsies 6,5% no IKP, bet turpmākajos gados strauji samazināsies un attiecīgi 2023.–2025. gada periodā attiecīgi būs 2,4% no IKP, 1,8% no IKP un 0,9% no IKP apmērā.

No fiskālās stratēģijas izrietošais vispārējās valdības budžeta deficīts 2023.-2025. gada periodā tiek prognozēts attiecīgi 2,8% no IKP, 2,3% no IKP un 1,7% no IKP apmērā un fiskālā telpa 0,4% no IKP apmērā, neskaitot vienreizējos pasākumus.

Aizsardzības finansējuma pieaugums līdz 2,5% no IKP 2025. gadā ir iekļautas Stabilitātes programmas nemainīgas politikas scenārijā.

Latvijas Stabilitātes programmā teikts, ka, saskaņā ar pašreizējām prognozēm martā, fiskālā telpa 2023. gadā ir būs 146,5 miljoni eiro, 2024. gadā – 151,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 267,7 miljoni eiro.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) portālu "Delfi" informēja, ka FM izstrādātā Latvijas Stabilitātes programma 2022.–2025. gadam ir tapusi ārkārtīgi augstas nenoteiktības laikā, līdz ar to prognozes var ievērojami novirzīties no plānotā un rudenī stratēģiju var nākties pārstrādāt.

Kā atzīst padome, šobrīd nozīmīgākie ekonomiskās stabilitātes riski ir energoresursu cenu kāpuma izraisītās sociālekonomiskās sekas, valsts drošības apdraudējums, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju reģionā, kā arī Covid-19 kārtējais vilnis.

FDP vadītāja Inna Šteinbuka norādīja, ka Latvijā stabilitātes programma ir tapusi laikā, kad Krievijas karš kardināli mainīja valdības prioritātes, priekšplānā ir cenu pieauguma seku mazināšana, jauniem apstākļiem pakārtota enerģētikas politika, aizsardzības stiprināšana un ekonomikas izaugsmes stimulēšana.

"Ambiciozās prioritātes prasīs apjomīgas valsts investīcijas un efektīvu vasts atbalstu. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka valsts parāds jau ir pietiekoši liels un valsts maks nav bezgalīgs. Stabilitātes mērķi ir sasniedzami, tikai īstenojot atbildīgu fiskālo politiku," sacīja Šteinbuka.

Domājot par šogad plānoto atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem saistībā ar Covid-19 krīzi un energoresursu cenu kāpumu, kas paredzēts vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā jeb 2,8% no IKP, FDP norāda - pastāv liela varbūtība, ka šīs programmas būs jāpapildina un, saistībā ar Ukrainas bēgļu ierašanos Latvijā, arī jāizveido jaunas.

FDP aicina valdību atbalsta instrumentus veidot labi mērķētus un izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kas var vēl vairāk palielināt inflāciju.

Padome uzsver, ka šodienas situācija ir atšķirīga no 2020. gada, kad sākās Covid-19 krīze. Budžeta deficīts jau ir salīdzinoši liels un inflācija augsta. Tirdzniecības bilance ir pasliktinājusies un ir varbūtība, ka ekonomika ieies recesijas fāzē. Papildus fiskālais stimuls palielinās inflācijas spiedienu, tāpēc valdības atbalsta mehānismiem ir jābūt ļoti labi mērķētiem un būtu vēlams veikt investīcijas enerģētikā, lai mazinātu enerģētisko atkarību.

Padome atgādina, ka Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem parāda līmeņiem ES. Tomēr ir jāņem vērā, ka, lai arī procentu likmes paliek zemas, it sevišķi attiecībā pret inflāciju, zemo procentu ēra tuvojas beigām un valsts parāda apkalpošana vairs nebūs bez maksas.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Tā ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltkrievijas Finanšu ministrija Fiskālās disciplīnas padome Inna Šteinbuka Jānis Reirs Krievija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form