Foto: F64

Saeimas trešdienas, 31. maijā, ārkārtas sēdē Valsts prezidenta amatā ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Rinkēviču Valsts prezidenta amatam virzīja partiju apvienība "Jaunā vienotība".

Pirmajā vēlēšanu kārtā par Rinkēviču nobalsoja "Jaunās vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības frakciju pārstāvji, kopumā Valsts prezidenta amata kandidātam iegūstot 42 balsis.

Arī otrajā kārtā Rinkēvičs ieguva tās pašas balsis.

Tomēr pēdējā kārtā Rinkēvičs valsts augstākās amatpersonas amatā tika ievēlēts ar "Progresīvo" balsīm.

Iepriekš portāla "Delfi" interviju ciklā "Nākamais, lūdzu!" Rinkēvičs atzina, ka sabiedrība sagaida ideālo prezidentu, kas nepieciešamības gadījumā "nomierinās, iedvesmos, sados pa kaklu, visu ko izdarīs – valdību mazlietiņ sauks pie kārtības un parlamentu". "Tas ir ļoti pamatoti, jo kā sabiedrība esam ļoti dažādi," secināja politiķis.

Tāpat viņš prātoja, ka sabiedrībā nav vienotas gaidas pēc Valsts prezidenta. "Vieniem varbūt vairāk vajag prezidentu, kas ir saimnieciski orientēts, kas zina, kas ir ekonomika un uzņēmējdarbība, otram vajag garīgu līderi – iedvesmotāju, trešajam – tādu, kas spēj Latviju pārstāvēt. Ideālā variantā to var apvienot," secināja Rinkēvičs.

Ņemot to vērā viņš atzina, ka ievēlēšanas brīdī neviens nevarēs apmierināt plašas sabiedrības vēlmes, bet tikai ar darbu Valsts prezidenta amata termiņa laikā sabiedrība sapratīs, vai prezidents atbilst tām gaidām un cerībām.

Jautāts, kāds būtu pirmais likumprojekts, ko viņš būtu gatavs iesniegt, kļūstot par Valsts prezidentu, Rinkēvičs sacīja: "Te man ir zināma māņticība. Es labāk nesākšu runāt, kādi ir tie pirmie soļi. Sagaidīsim to 31. maiju – te ir tiešām absolūta māņticība pašlaik."

Viņš skaidroja – lai iesniegtu kādu likumprojektu, ir jāstrādā ar Saeimu un jāsaprot, kādā veidā šo likumprojektu var "dabūt cauri": "Ir bijuši kolēģi, kas ir vienmēr bijuši skeptiski par prezidenta iesniegtajām iniciatīvām, uzskatot, ka tās nav pietiekami izstrādātas."

1973. gadā dzimušais Rinkēvičs 1995.gadā Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu vēsturē, bet 1997. gadā tai pašā augstskolā iegūts maģistra grāds starptautiskajās attiecībās. 2000. gadā Rinkēvičs ASV Nacionālās aizsardzības universitātē ieguvis maģistra grādu nacionālās drošības resursu stratēģijās.

Ilggadējajam ārlietu ministram pieder dzīvoklis Rīgā un Jūrmalā.

Viņam nav būtisku parādsaistību. Rinkēvičs norādījis, ka viņš skaidrā un bezskaidrā naudā uzkrājis 242 000 eiro. Rinkēvičam Valsts kasē ir krājobligāciju portfelis 99 700 eiro vērtībā.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī politiskā spēka "Apvienotais saraksts" līderis, uzņēmējs Uldis Pīlēns un partijas "Progresīvie" virzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Patlaban Valsts prezidents ir Egils Levits, kuru atkārtoti šim amatam virzīja Nacionālā apvienība, tomēr Levits vēlāk paziņoja, ka uz augsto amatu šajās vēlēšanās tomēr nekandidēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!