Nākamgad VKKF saņems lielāku akcīzes nodokļa ieņēmumu daļu

Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus VKKF likumā, kas ir daļa no 2023. gada budžetu pavadošo likumprojektu pakotnes. Izmaiņas likumā būs jāapstiprina Saeimai.

Patlaban VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem (3%), no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem (2%), no izložu nodokļa (1,37%) un azartspēļu nodokļa (2,21%) no valsts budžeta daļas.

Tomēr ar grozījumiem likumā noteikts, ka VKKF sākot ar 2024. gada 1. janvāri no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem saņems 3%, no izložu nodokļa – 3% un azartspēļu nodokļa – 3%.

Vienlaikus likumprojekta anotācijā minēts, ka šogad VKKF no valsts budžeta papildus saņems 1,37 miljonus eiro, tādējādi kopējais fonda budžets 2023. gadā būs nedaudz virs 14 miljoniem eiro.

Jau vēstīts, ka 2022. gada nogalē satraukuma pilnu ierakstu sociālajos medijos publicēja Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe, paužot bažas, ka valdības iebildumu dēļ par AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) ziedojumu piešķiršanas politiku ir apdraudēta daudzu VKKF programmu realizācija plānotajā apjomā.

LVM ziedošanas darījumu līgumu slēgšanā ir iesaistījusies kopš 2005. gada, kad valsts kapitālsabiedrībām tika dota atļauja finansiāli atbalstīt kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības veicināšanu un sociālo palīdzību. Zemkopības ministrija (ZM) informēja, ka LVM nodrošina vienādas tiesības un iespējas sabiedriskā labuma organizācijām pretendēt uz finansējumu.

Uzņēmums ziedojumiem novirza 5–10% no pārskata gada peļņas. 2021. gadā LVM kopējais ziedojumu apjoms bija 4,45 miljoni eiro, no kuriem 2,3 miljoni eiro tika novirzīti sporta attīstības veicināšanai, 750 000 eiro kultūras un mākslas attīstības veicināšanai, 800 000 eiro izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai, bet 600 000 eiro sociālās palīdzības veicināšanai.

Savukārt 2022. gadā uzņēmums ziedojumos bija plānojis novirzīt 5,65 miljonus eiro, no kuriem sporta attīstības veicināšanai – 2,25 miljoni eiro, kultūras un mākslas attīstības veicināšanai - 1,18 miljoni eiro, izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai – 1,1 miljons eiro, bet sociālās palīdzības veicināšanai – 1,12 miljoni eiro.

Iepriekšējā valdība bija plānojusi šā gada 6. decembrī izskatīt Kaspara Gerharda (NA) vadītās ZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LVM ziedošanai paredzēto finanšu apmēru 2022. gadā kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta un sociālās palīdzības veicināšanai, tomēr minētā jautājuma izskatīšana tika atlikta.

Savukārt 19. decembrī jaunās koalīcijas pārstāvji pauda apņēmību mainīt LVM ziedojumu sadales sistēmu. Skaidrojot iebildes pret līdzšinējo LVM ziedojuma sadalīšanas praksi, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzina, ka vairākas organizācijas LVM ziedotos līdzekļus jau uztver kā savu bāzes budžetu, tomēr pareizāka pieeja būtu šos līdzekļus ieskaitīt valsts budžetā, lai pēc tam vērtētu to izlietojumu.

Arī "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka pašreizējā līdzekļu piešķiršanas kārtība nākotnē būs jāmaina, nosakot skaidrus kritērijus, kā no šāda veida līdzekļiem tiek finansēts sports, kultūra.

19. decembrī koalīcija bija gatava ZM sagatavoto ziņojumu par LVM ziedojumu sadali virzīt izskatīšanai 20. decembra valdības sēdē, tomēr tas netika izdarīts.