Nav ziņu par Čīlē cietušiem Latvijas pavalstniekiem

ĀM preses sekretārs Rets Plēsums sacīja, ka arī ĀM Konsulārajā reģistrā nav reģistrējies neviens mūsu valsts iedzīvotājs, kas patlaban atrastos Čīlē.

Vienlaikus zināms, ka zemestrīci Čīlē tomēr piedzīvojos kāds Latvijas iedzīvotājs. Viņa meita Marta sacīja, ka ar viņas tēvu viss esot kārtībā un viņš izjūtot tikai zemestrīces pēcgrūdienus.

Tā kā Latvijā vīrietis bija plānojis atgriezties marta beigās, tad radinieki cer, ka līdz tam laikam aviosatiksme tiks atjaunota.

"Sajutu lielu troksni, vibrācijas, viss sāka arvien stiprāk šūpoties, suņi rēja, ģērbos ātri, nauda biksēs, pase seifā, ko pa tumsu nezin kā atvēru. No sākuma nevarēju izkļūt no istabas, jo rokturītis, ar ko aizslēdz, bija no vibrācijas nokritis uz grīdas. Sapratu, ka jātaustās pa grīdu, un atradu. Kamēr ieskrūvēju to, pārdomāju, vai nav jālec pa logu," savas sākotnējās izjūtas zemestrīces laikā blogā "kleita.net" raksturo vīrietis.

Jau vēstīts, ka Čīles valdība pirmdien cenšas sniegt palīdzību tūkstošiem bez pajumtes palikušo cilvēku piekrastes pilsētās, kuras izpostījusi spēcīgā zemestrīce un cunami viļņi, un cietušajos rajonos izvietoti 10 000 karavīru, lai apturētu laupīšanu.

Valdība krasi palielināja 8,8 balles stiprajā zemestrīcē bojāgājušo skaitu līdz 711 cilvēkiem, atklājot plašos postījumus izolētajās pilsētās, kuras pārplūdinājuši šā gadsimta spēcīgākās zemestrīces izraisītie milzīgie viļņi.

Viļņi sagrāvuši mājas un sadauzījuši automašīnas Klusā okeāna piekrastes zvejnieku ciemos. Kā ziņo valsts televīzija, Konsepsjonas pilsētā vien gājuši bojā 350 cilvēki.

Komandanta stunda noteikta Maules reģionā un smagi cietušajā Konsepsjonas pilsētā, kur simtiem marodieru izlaupa veikalus, meklējot pārtiku un citas preces. Laupīšana novērota arī dažos galvaspilsētas Santjago rajonos.

Kā lēš ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT, sestdienas zemestrīces postījumu apmēri naudas izteiksmē varētu svārstīties no 15 līdz 30 miljardiem dolāru (no 7,8 līdz 15,7 miljardiem latu) jeb 10%-15% Čīles iekšzemes kopprodukta.

Zemestrīcē cietušās Čīles lielākās vara raktuves lēni atsāk darbu, bet analītiķi lēš, ka ierobežotā enerģijas padeve var ierobežot eksportu un vēl vairāk paaugstināt vara cenas.

Japāna paziņojusi kā tā piešķir Čīlei ārkārtas palīdzību trīs miljonu dolāru (1,5 miljoni latu) apmērā, kā arī nosūta teltis, ģeneratorus, ūdens attīrītājus un citas pirmās nepieciešamības preces, bet Ķīna solījusi piešķirt vienu miljonu dolāru.

Santjago starptautiskā lidosta atsākusi uzņemt starptautiskos reisus. Amatpersonas ziņo, ka skrejceļi zemestrīcē nav cietuši, bet ir bojāta lidostas ēka.

Daži ekonomisti prognozē, ka zemestrīce dziļi ietekmēs Čīles ekonomiku, jo vissmagāk cietušajos reģionos nodarīts liels kaitējums rūpniecības un lauksaimniecības sektoriem.