Turpmāk Valsts cilvēktiesību birojs (VCB) un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) pēc konkrētā pieprasījuma varēs sniegt informāciju arī Latvijā esošo mazākumtautību valodās. Taču Tieslietu ministrija pēc situācijas analīzes noraidīja VCB ierosinājumu ļaut šīm iestādēm publiski sniegt informāciju ne valsts valodā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šajās iestādēs būs jāizvieto publiskie paziņojumi, ka par šo iestāžu kompetencē esošajiem jautājumiem pēc konkrēta pieprasījuma atbildes var tikt sniegtas pieprasītājam saprotamā valodā.

Šādu lēmumu otrdien pieņēma Ministru kabinets, informēja Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamentā.

Noteikumi par valsts valodas lietošanu paredz, ka sabiedrības informēšanai paredzētajā informācijā pieļaujama arī svešvalodu lietošana. Valsts valodas likums savukārt nosaka, kādos tieši gadījumos valsts un pašvaldību iestādes var sniegt informāciju svešvalodās.

Par noteikumiem iepriekš sūdzējās VCB, norādot, ka noteikumi liedz iespēju valsts un citām institūcijām, kuru darbības joma tieši skar integrācijas veicināšanu un cilvēktiesību aizsardzību, izdot un izplatīt materiālus svešvalodā. Taču Tieslietu un Izglītības ministrija nepiekrita šādam viedoklim un neuzskatīja, ka būtu nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.

TM uzsver, ka noteikumi tieši paredz šīm institūcijām iespēju sniegt publisko informāciju svešvalodās ar leģitīmu, demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamu un samērīgu ierobežojumu. Šo institūciju materiāliem svešvalodās jāatspoguļo to darbība (piemēram, integrācijas veicināšanas vai cilvēktiesību aizsardzības jomā) un tie izplatāmi pēc personu pieprasījuma.

Pamatojoties uz valsts valodas situācijas analīzes rezultātiem, TM secināja, ka Latvijā pašlaik nav pieļaujama nekādu grozījumu veikšana valsts valodas lietošanu reglamentējošos normatīvajos aktos, kas deformētu valsts valodas informatīvo vidi, atvieglojot publiskās informācijas sniegšanu svešvalodā sabiedrībai pieejamās vietās.

Arī IZM uzskata, ka Valsts valodas likuma un saskaņā ar to pieņemtie noteikumi tikai nodrošina Satversmē noteikto latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas juridisko vai normatīvo bāzi.

ĪUMSILS gan uzskata, ka 2006.gadā praksē ir bijuši gadījumi, kad, lai sekmīgi īstenotu sekretariāta kompetencē esošos uzdevumus, minēto noteikumu regulējums ir bijis daļēji apgrūtinošs. Uzsverot to, ka Latvijā nav daudz institūciju, kuru kompetences un funkcijas ir vērstas uz sabiedrības integrācijas veicināšanu, sekretariāts atbalsta ideju par šādu institūciju iespējām nepieciešamības gadījumā sniegt publisku informāciju svešvalodās ne tikai pēc personu pieprasījuma.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form