Neoficiāli min trīs iespējamos ģenerālprokurora kandidātus
Foto: Tieslietu ministrija

Vismaz trim prokuroriem ir vajadzīgā pieredze un ambīcijas ieņemt augstākās likumību uzraugošās amapersonas – ģenerālprokurora – posteni, turklāt, viņi varētu saņemt arī profesionālo institūciju vai koleģiālo biedrību atbalstu, svētdien vēstīja raidījums "Nekā personīga".

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters raidījumam sacījis, ka uz šo brīdi nekādu lēmumu nav pieņēmis, bet kandidēšanas iespēju neizslēdz. Šādu domu apsver Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs.

Kā ticams ģenerālprokurora kandidāts kuluāros tiek minēts arī Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Aivars Ostapko. Viņš šobrīd strādā arī Eiropas prokuratūrā kā augsta līmeņa padomnieks, kur ienākumi krietni pārsniedz ģenerālprokurora algu. Ostapko vienīgais no sarunas ar "Nekā personīga" atturējās.

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera termiņš beidzas jūnijā. Viņš amatā aizvada otro termiņu, un vasarā viņa pilnvaras beidzas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosina mainīt kārtību, kādā izraudzīsies nākamo ģenerālprokuroru. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vienpersonisku kandidāta nosaukšanu Bordāns uzskata par vecmodīgu, tā neatbilstot labai pārvaldībai. Viņš grib šo kandidāta izvēli nodot Tieslietu padomes ziņā.

Pret jautājuma izlemšanu Tieslietu padomē neiebilst ne ģenerālprokurors, ne Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Taču abi uzskata, ka no procedūras nedrīkst izslēgt profesionālās institūcijas, kurām līdz šim bija tiesības izvirzīt savu kandidātu. Valsts prezidenta kanceleja tieslietu ministra ieceri atbalsta, jo tā ģenerālprokurora izraudzīšanos padarītu skaidrāku un caurspīdīgāku.

Pirms desmit gadiem Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs kā ģenerālprokurora amata kandidātu nosauca Jāni Maizīti. Saeimā viņu balsojumā izgāza. Tad parādījās Ērika Kalnmeiera kandidatūra.

Tieslietu ministrs rosina, ka jāpalielina Tieslietu padomes loma nākamā ģenerālprokurora izvēlē. Tas mazinātu vienpersoniskumu. Jo, lai arī līdz šim Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija savs kandidāts jāsaskaņo ar Tieslietu padomi, tai nebija iespējams salīdzināt pretendentus un virzīt labāko no tiem.

Grozījumi paredz trīs jauninājumus. Kandidātu loku paplašina ar advokātiem un mācībspēkiem, tos vērtē tieslietu padomes izveidota komisija, un kandidāti turpmāk varēs pieteikties paši bez Augstākās tiesas plēnuma, Ģenerālprokurora padomes, tiesnešu un prokuroru biedrība izvirzīšanas. Tas izsaucis vislielākās pretrunas. Grozījumu atbalstītāji uzskata, ka tas līdz šim ir sašaurinājis pretendentu loku, kritizētāji gluži pretēji – ka kandidāti nepieteiksies, ja nebūs guvuši atbalstu no profesionālas institūcijas vai koleģiālas biedrības.

"Man absolūti nav pamats neuzticēties Tieslietu padomes vērtējumam, bet katrā ziņā šie grozījumi ir izstrādāti ļoti nekvalitatīvi, sasteigti, nevienu reizi nenotika konsultācijas ar prokuratūru par šiem grozījumiem," saka Kalnmeiers.

Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Bičkovičs atzīst, ka "varbūt mazliet dīvaini skanēja no tieslietu ministra puses šo priekšlikumu pieteikumā – izslēdzot "noteiktu amatpersonu grupu" virzītus, es nedomāju, ka Augstākās tiesas plēnums, prokuroru biedrība, tiesnešu biedrība ir noteiktu amatpersonu grupa. Nu, tas ir mazliet nekorekti".

Valsts prezidenta juridiskā padomniece Irēna Kucina gan uzskata, ka šī kārtība nemaz neliedz profesionālajām organizācijām piedalīties un uzrunāt savu kandidātu, tās var apspriesties un uzklausīt savu kandidātu.

"Šādas tiesības netiek liegtas. Šeit tiek likts uzsvars uz to, ka kandidāts pats pieņem lēmumu, nevis viņu kāds izvirza," saka Kucina atzīstot, ka Valsts prezidenta kanceleja dos pozītīvu atzinumu, jo saskata vajadzību pēc skaidras atlases kārtības.

Viena no apspriežamajām detaļām ir vērtēšanas komisijas sastāvs un funkcijas. Sagaidāms, ka kopējais Tieslietu padomes viedoklis par grozījumiem tiks pieņemts nākamajā tās sēdē 16. decembrī.

Likums pašlaik paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura noteiktu laiku strādājusi par tiesnesi vai prokuroru.Tieslietu ministra rosinātā pretendentu loka paplašināšana izsaukusi aizdomas, vai tas nav darīts kāda konkrēta jau nolūkota kandidāta interesēs.

Tieslietu ministrs Bordāns raidījumam sacījis, ka "nē, man nav savs izvēlēts kandidāts un šis process nav tāpēc, lai šo amatu gūtu kāds manis izvēlēts kandidāts".

Neviens no tiesnešiem, kuri atbilst ģenerālprokurora amatam patlaban neapsver domu kandidēt uz šo augsto amatu. "Nekā personīga" rīcībā ir neoficiāla informācija, ka vismaz trim prokuroriem ir vajadzīgā pieredze un ambīcijas ieņemt šo augstākās likumību uzraugošās amapersonas posteni, turklāt, viņi varētu saņemt arī profesionālo institūciju vai koleģiālo biedrību atbalstu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters sacīja, ka uz šo brīdi nekādu lēmumu nav pieņēmis, bet kandidēšanas iespēju neizslēdz. Šādu domu apsver Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs.

Kā ticams ģenerālprokurora kandidāts kuluāros tiek minēts arī Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Aivars Ostapko. Viņš šobrīd strādā arī Eiropas prokuratūrā kā augsta līmeņa padomnieks, kur ienākumi krietni pārsniedz ģenerālprokurora algu. Ostapko vienīgais no sarunas ar raidījumu atturējās.

Tags

Ģenerālprokuratūra Ivars Bičkovičs Jānis Bordāns Valsts prezidenta kanceleja

Comment Form