Nešaujiet! Esmu igaunis! Kaimiņvalstīs miers, Latvijā lūšiem drošību negarantē

Lūša spilgtais kažoks ziemā krāsojas pelēcīgāks, taču bieži tas tāpat nepasargā piesardzīgo dzīvnieku no nomedīšanas. Jūtot briesmas, viņi patveras kokos. Atšķirībā no vilka lūsi aitu plosīšanā parasti nevaino, te interese ņemt ieroci rokās ir cita, ļoti iespējams, mednieki "uz lūšiem iet īpaši". Atsevišķi "drosmīgāki" mednieki atzīstas, ka pagaršojuši šī Latvijas lielākā kaķa gaļu, tomēr tā parasti pēc nodīrāšanas tiek izmesta. Īstās trofejas ir lūša galvaskauss un āda, par kuras tirgus vērtību gan pēdējos gados mēdz izteikties neglaimojoši.

Lūsis kartes nezina, viņš staigā daudz, un viņam vajag lielu teritoriju. Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki novērojuši, ka, piemēram, Vidzemes un Latgales Eirāzijas lūšu pēcnācēji pēcāk pamanīti Kurzemē un otrādi. Ne upes, ne ceļi, ne valstu robežas graciozajam pūkainim nav šķēršļi.

Tiesa, visās valstīs lūsim nav vienlīdz droši – Latvijā lūšus medī, bet tepat līdzās esošajā Igaunijā, kur lūšus vēl ne tik sen šāva kaismīgāk nekā mūsu zemē, pirms trim gadiem lūšu medības aizliedza. Lietuvā šāds liegums ir jau 40 gadu. Krievijā lūšus medī, taču Latvijas pierobežā ir visu medību aizlieguma zona, savukārt Baltkrievijā lūšus nemedī, taču to skaits pamazām pieaug.

Tiesa, liegums tik un tā lūšus nepasargā no malumedniecības, kas, kā skaidro "Silavas" pētnieks Jānis Ozoliņš, ir galvenais šīs sugas apdraudējums tajās valstīs, kur lūšus medīt ir liegts.

Nesen Latvijā sākusies lūšu medību sezona. Tās tuvošanos pavadīja viedokļi, ka lūšu medības pilnībā jāpārtrauc, jo trūkst skaidrības, cik vispār lūšu mūsu valsts teritorijā pēc medībām paliek. Izrādās, valstī ir viena oficiālā lūšu uzskaites sistēma un vēl "Silava" pētījums par šiem plēsējiem. To sniegtie dati atšķiras par vairākām reizēm, taču abas signalizē, ka lūšu skaits viegli samazinās.

Kāpēc dati ir tik atšķirīgi, kādēļ igauņi un lietuvieši lēma par aizliegšanu un par ko raizējas ārvalstu eksperti, skaidroja portāls "Delfi".

Šajā rakstā nav mednieku organizāciju viedokļu, jo raksts ir par valsts politikas veidošanu, proti, tās īstenoto lūšu uzskaiti un medību politiku. Ar mednieku viedokļiem iepazīstināsim nākamajās publikācijās.

Par Eiropas mērogā īpaši apdraudētās sugas, Eirāzijas lūšu, medībām Latvijā ieinteresējusies Eiropas Komisija (EK). Balstoties uz direktīvu par izņēmuma kārtā notiekošajām medībām, Latvijai ik pēc diviem gadiem obligāti ir jāziņo par lūšu medībām EK. Pērnā gada rudenī tā uzdeva Dabas aizsardzības pārvaldei jautājumus par medību limitiem, kā arī sugas aizsardzības plāna ievērošanu.

Publiskajā telpā viedokļi par lūšu medību aizliegšanu līdz šim bija nākuši ne no ļoti zināmām organizācijām, ja neskaita "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrību". Nu jau mūžībā aizgājusī Čilvere ir Latvijā labi zināmās mājdzīvnieku patversmes "Dzīvnieku draugs" F. Candera ielā dibinātāja. Aktīvisti ir arī divas pirms pāris gadiem reģistrētas biedrības "Latvijas ainavas" un "Latvijas lūši un vilki".