No amata atbrīvots VNĪA vadītājs Kalvis Bricis

Finanšu ministrijas izveidota darba grupa iepriekš atzina, ka Bricis ir rīkojies neatbilstoši likumam par valsts līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu - Briča rīcība ar valsts līdzekļiem nav bijusi likumīga, kā arī viņam tiek pārmests izšķērdīgums.

Valdības sēdē neviens no ministriem neapšaubīja šajā slēdzienā konstatēto un vienprātīgi nolēma, ka Bricis no amata jāatbrīvo un jāizsludina konkurss uz VNĪA ģenerāldirektora amatu. Pēc premjera aicinājuma, konkursa nosacījumos nebūs prasības par iepriekšēju pieredzi šajā jomā un atrašanos vadošā amatā, kas varētu ierobežot pretendentu loku. Iepriekš par šādām prasībām kritiku izpelnījās uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu izsludinātais konkurss.

Pēc atbilstoša finanšu ministra rīkojuma izdošanas par darba līguma laušanu ar Brici VNĪA vadītāja pienākumu izpildītāja līdz jauna ģenerāldirektora iecelšanai būs finanšu ministra padomniece Sandra Bukane.

Ministru prezidents Einars Repše tostarp valdības sēdē izteica bažas par nekustamo īpašumu apsaimniekošanu valstī kopumā, minot piemēru, ka daudzas valsts iestādes dārgi nomā tām neatbilstošas telpas, bet valsts īpašumā esošas ēkas tiek pārdotas vai nomātas par lētu naudu.

"Vai tik te mums kaut kas nav aizgājis šķērsām," pauda premjers. Viņa teiktajam piekrita arī kultūras ministre Ingūna Rībena un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, stāstot par nejēdzībām ministrijas īpašumā esošo namu apsaimniekošanā. Šadurskis minēja gadījumu, kad ministrijas ierēdņi aicinājuši pārdot nekustamo īpašumu, kas brūkot kopā un apdraudot cilvēkus. Taču ministrs personīgi pārliecinājies, ka nama pārdošana par simbolisku samaksu "sirdsšķīstam cilvēkam", kurš bijis gatavs to savest kārtībā, ir nepamatota. "Es intereses pēc aizbraucu apskatīties. Nu jā, jumts ir mazliet bojāts," stāstīja ministrs, piebilstot, ka pēc viņa aicinājuma nama novērtēšanā konstatēts, ka tas ir vismaz 120 tūkstošus latu vērts.

Ziņojumā par Briča darbību izmeklēšanas komisija norādīja, ka, ņemot vērā ēkas būvniecības izmaksas 24,5 miljonu latu apjomā, kas ir vēl nebijis precedents, un arī to, ka aģentūrai varētu nepietikt kredītlīdzekļu ēkas būvniecībai, kā dēļ varētu būt nepieciešams piesaistīt valsts budžeta līdzekļus, Bricim par visām projekta niansēm bija jāinformē Finanšu ministrija un valdība, jo lēmumu pieņemšana par tik liela mēroga darījumiem un projektu realizāciju pārsniedz VNĪA kompetenci.

Taču komisija atzina, lai arī konkursa komisija nav ievērojusi likuma nosacījumus par to, ka līgumu būvprojektēšanai un būvdarbiem sagatavo atbilstoši Latvijas nacionālajiem standartiem, tomēr līgumā pārkāpumu nav, tāpēc būtisks kaitējums valstij nevarēja tikt nodarīts.

Tomēr Bricis, slēdzot līgumu, kura teksts būtiski atšķiras no līguma projekta teksta, pārkāpis likuma nosacījumus.

Līdz ar to VNĪA vadītājs noslēdzis neizdevīgāku līgumu, nekā bija paredzēts līguma projektā, un VNĪA vēl neizdevīgākā pozīcijā nostādīja noslēgtā papildu vienošanās, kas paredzēja palielināt būvprojektēšanas avansu no 300 tūkstošiem līdz 797 746 latiem.

Tostarp Bricis iepriekš šo ziņojumu novērtēja kā "apzināti tendenciozu un nekvalitatīvu pasūtījuma darbu" un jau tad pauda uzskatu, ka valdība, visticamāk, atbrīvos viņu no amata.

"Darba grupas slēdzienā minēti nevis konkrēti pārkāpumi, bet gan tas, kādus pārkāpumus es nākotnē varētu pieļaut," BNS pauda Bricis, piebilstot, ka ziņojumā ir vairāk nekā desmit dažādu pieņēmumu. Tas, pēc viņa domām, liecina, ka Finanšu ministrijas izveidotās izmeklēšanas komisijas uzdevums bijis atrast iemeslus viņa atlaišanai, nevis objektīvi izvērtēt situāciju.

Bricis pauda, ka, iepazīstoties ar ziņojumu, juties gandarīts, jo ziņojumā nav apstiprinājies neviens no valdības sēdē, kurā ministri nolēma viņu atstādināt, izskanējušajiem pārmetumiem, jo darba grupa atzinusi, ka izvēlēts lētākais un izdevīgākais piedāvājums.

Valdība decembra beigās uzdeva Finanšu ministrijai pret VNĪA ģenerāldirektoru ierosināt dienesta izmeklēšanu, uz tās laiku atstādinot viņu no amata. Ministriem radās aizdomas, vai Briča parakstītie līgumi par IeM ēkas celtniecību Gaujas ielā atbilst valsts interesēm un vai šajā projektā, kura kopējā vērtība ir tuva 25 miljoniem latu, netiek izšķērdēti valsts līdzekļi.

IeM administratīvo ēku iecerēts uzbūvēt līdz 2004.gada beigām, un tajā atradīsies Iekšlietu ministrija un policijas struktūras, IeM poliklīnika, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. IeM administratīvā ēka būs aptuveni 26 tūkstošus kvadrātmetru liela.

Konkursā par tiesībām būvēt minēto ēku uzvarēja būvfirma "Skonto būve", kuras piedāvātā darbu izpildes summa ir 24,5 miljoni latu. Tostarp VNĪA rīkotajā konkursā par 10-15 miljonu latu aizdevumu IeM ēkas celtniecībai uzvarējusi " Latvijas Unibanka".

Bricis pēc Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Andreja Sončika ir jau otrais Finanšu ministrijas pārraudzībā esošās iestādes vadītājs, kas šķīries no amata pēc jaunās valdības nākšanas pie varas.