No pagraba, trimdas un Sibīrijas — Triju Zvaigžņu ordeņa stāsti
Foto: DELFI

Viens no Latvijas valsts dibinātājiem, agronoms, politiķis, ministrs vairākās valdībās, 1940. gadā apcietināts, bet 1942. gadā Astrahaņā nošauts par dalību "Kārļa Ulmaņa fašistiskā apvērsuma organizēšanā". Šodien par latviešu valstsvīra Viļa Gulbja darbu Latvijas labā liecina viņa atraitnes saglabātie apbalvojumi, starp kuriem ir arī II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Par spīti sarežģītajiem vēstures līkločiem, tagad šis apbalvojums glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM).

24. martā aprit 95 gadi kopš Triju Zvaigžņu ordeņa dibināšanas. Valsts augstākā civilā apbalvojuma vēsturi var dalīt divās daļās – ordeņa dibināšana, pirmie apbalvotie Latvijas pirmās brīvvalsts laikā līdz 1940. gadam un ordeņa atjaunošana pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Ordenis krūtīs

"Pēc Neatkarības kara, kad lēnām dzīve iegāja mierīgās sliedēs, veidojās tautsaimniecība, attīstījās ekonomika, radās arvien lielāka vajadzība pateikties cilvēkiem par darbu, nevis tikai par militāriem nopelniem. Jau 1921. gadā tika spriests, ka ir vajadzīgs šāds civilais apbalvojums, bet process tika nobremzēts, jo sociāldemokrāti bija kategoriski pret to. Viņuprāt, apbalvojumi ir jānes iekšā krūtīs, nevis uz krūtīm," portālam "Delfi" stāsta LNVM Numismātikas nodaļas Faleristikas un medaļu kolekcijas galvenā glabātāja Laima Kostrica.

1921. gadā bija pat izstrādāti Triju Zvaigžņu ordeņa priekšteča Ozola Vainaga ordeņa statūti un dizains, tomēr Satversmes sapulce šo priekšlikumu noraidīja, paskaidrojot, ka vēl nav pieņemta Satversme un nav zināms, vai tā vispār Latvijā kā demokrātiskā valstī paredzēs ordeņus.

No pagraba, trimdas un Sibīrijas — Triju Zvaigžņu ordeņa stāsti
Foto: Ozola Vainaga ordeņa skices. Foto: DELFI

Pie šī jautājuma vēlreiz atgriezās 1. Saeima, uzsverot, ka ordeņi nevienam nekādu ļaunumu nenodara, bet, tieši otrādi, tie veicina cilvēces centību. Tādējādi 1924. gada 25. martā pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, un pirmoreiz Triju Zvaigžņu ordenis – I šķiras – tika piešķirts 1925. gada 24. februārī Jānim Čakstem un Zigfrīdam Meierovicam, abiem ordeņa iedibinātājiem, bet trīs dienas vēlāk tika apbalvots arī Kārlis Ulmanis un Rainis.

Apbalvojums par paša naudu

Triju Zvaigžņu ordeņa metu autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters, tas ir veidots balta Maltas krusta formā ar zelta apmali. Ordeņa devīze ir "Per aspera ad astra", kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē: "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm."

Lai ietaupītu valsts līdzekļus, tika noteikts, ka saņēmējam pašam jāatlīdzina izdevumi par ordeņa zīmi. Kā pētījumā par Triju Zvaigžņu ordeņa vēsturi raksta akadēmiķis Jānis Stradiņš, I šķiras ordenis maksāja 150 latus, II šķiras – 85 latus, III šķiras – 35 latus, IV šķiras – 22 latus, bet V šķiras – 20 latus.

"Tāpat bija paredzēts, ka ordenis ir jāizņem divu gadu laikā. Ja tas nav izdarīts, tad apbalvojumu uzskata par anulētu. Latvijas Republikas laikā no apbalvojuma atteikušies samērā daudzi politiķi un kultūras darbinieki. To skaitā bija, piemēram, ministru prezidenti Marģers Skujenieks un Voldemārs Zāmuels, komponists Emilis Melngailis, žurnālists Āronu Matīss, rakstnieki Jānis Akuraters un Jēkabs Janševskis, prāvests Kārlis Kundziņš un profesors Pēteris Zālīte, kurš uzskatīja, ka ar IV šķiru viņa nopelni novērtēti par zemu," norāda Jānis Stradiņš.

Savukārt operdziedonis Rūdolfs Bērziņš aizbildinājās, ka ordenim neesot naudas, tāpēc to neizņēma. Iespējams, šo pašu motīvu dēļ pēc Triju Zvaigžņu ordeņa neaizgāja arī aktieri Eduards Smiļģis un Gustavs Žibalts.

No pagraba, trimdas un Sibīrijas — Triju Zvaigžņu ordeņa stāsti
Foto: DELFI/Lubānas pagasta Cepurītes pamatskolas skolotāja Pētera Šmita Triju Zvaigžņu ordenis

Līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad padomju okupācija Triju Zvaigžņu ordeni likvidēja, ar to kopumā tika apbalvotas 8822 personas, bet ar ordeņa Goda zīmi — 7973 personas. Pirmās republikas laikā Triju Zvaigžņu ordeni 1940. gada maijā pēdējie saņēma Armijas ekonomiskā veikala direktors Andrejs Lejas-Sauss un Jaunrozes pagasta vecākais Pēteris Tilts.

Ordeņi ar stāstu un bez tā

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā ir vairāk nekā 25 dažādu šķiru Triju Zvaigžņu ordeņi. Tie iegūti pārsvarā kā dāvinājumi no Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieru pēcnācējiem. Kopā ar šiem apbalvojumiem muzejs bieži vien saņem vērtīgu informāciju par pašu kavalieri un viņa dzīvesgājumu.

Tomēr nereti ordeņi muzeja krātuvē nonāk bez jebkāda stāsta par to īpašnieku. Piemēram, kāds ordenis atrasts pagrabā un atradēji to nodevuši muzejam, nezinot, kam tas piederējis. Vēl citu ordeni LNVM atdāvināja kāda medmāsa, kura to saņēmusi no mirstoša pacienta.

Vēl kāds no muzeja krājumā esošajiem Triju Zvaigžņu ordeņiem kopā ar savu īpašnieci pabijis pat Sibīrijā. "2012. gadā muzejā nonāca Aleksandra Malvesa un viņa sievas apbalvojumi, kurus nodeva Lienīte Dimitre. Viņa kopā ar ģimeni bija izsūtīta uz Krasnojarskas novadu, kur iepazinās ar izsūtīto Malvesu ģimeni. Abas kundzes sadraudzējās un arī pēc atgriešanās turpināja uzturēt kontaktus, tādēļ Malvesa kundze nodeva glabāšanā draudzenei, nevis radiem gan vīra, gan savus apbalvojumus," stāsta Kostrica.

Muzejs konkurē ar kolekcionāriem

Raksta ievadā minētā Viļa Gulbja apbalvojumu ceļš līdz LNVM gan nav tik vienkāršs. Gulbja meita Elga Marija Čače, kura dzīvo ASV, Ņujorkā, ar dažu latviešu starpniecību pērn vēlējās šos apbalvojumus nodot muzejam. Tomēr cilvēki, kuriem bija uzticēts relikvijas nogādāt Latvijā, izrādījušies negodprātīgi un vēlējušies saņemtos apbalvojumus pārdot. Tikai laimīgas nejaušības dēļ LNVM tomēr izdevās saņemt Gulbja meitas dāvinājumu.

No ASV Latvijā nonākušajiem kopumā vairāk nekā 30 priekšmetiem īpaši jāizceļ Vilim Gulbim pasniegtie: Triju Zvaigžņu ordenis (II šķira), Aizsargu Nopelna krusts, Zemkopības ministrijas apbalvojuma medaļas, kā arī vairāki ārzemju apbalvojumi, piemēram, Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa zvaigzne (I šķira), Lietuvas Ģedimina ordeņa zvaigzne (I šķira), Somijas Baltās Rozes ordenis (III šķira) un vairāki priekšmeti, kurus politiķis saņēmis kā dāvanas, ieņemot iekšlietu ministra un zemkopības ministra amatus. Kopā ar apbalvojumiem muzejs saņēmis arī dokumentus: Gulbja dienesta gaitu aprakstus, laulības apliecību un viņa sievas Olgas atmiņu stāstījumu par vīra bērnību, skolas gadiem, studijām un sabiedriski politisko darbību, ko pierakstījis viņa znots Gunārs Čače.

No pagraba, trimdas un Sibīrijas — Triju Zvaigžņu ordeņa stāsti
Foto: Valters Lācis/Viļa Gulbja apbalvojumi

"Pēdējos gados mēs reti saņemam šādus dāvinājumus. Daudzi cilvēki krīzes laikā savu radinieku relikvijas iztirgoja kolekcionāriem, ar kuriem mēs nevaram sacensties. Diemžēl muzejam līdzekļi eksponātu iepirkšanai nav atvēlēti, mēs vienīgi varam cerēt uz dāvinājumiem," saka Kostrica.

Ordeni kaļ Lietuvā

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar 1994. gada 25. oktobra likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni" ordenis tika atjaunots. Likums noteica ordenim to pašu devīzi, tās pašas ordeņa šķiras un goda zīmju pakāpes. Atjaunotais ordenis pirmoreiz piešķirts 1994. gadā.

Kopumā kopš 1994. gada piešķirti 2358 dažādu šķiru Triju Zvaigžņu ordeņi un 574 ordeņa goda zīmes, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas komunikācijas speciāliste Laura Jansone.

Triju Zvaigžņu ordeņi netop Latvijā, tie tiek izgatavoti AS "Lietuvas Monētu kaltuve" Viļņā. Ordeņu ražošanas izdevumi ir atšķirīgi, jo ir piecu šķiru ordeņi un trīs pakāpju goda zīmes. Katrai ordeņa šķirai ir arī vairākas ordeņa komplekta vienības, un katrai vienībai ir sava cena. Piemēram, III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa pilns komplekts maksā 447,70 eiro, norāda Jansone. Visas apbalvojuma izmaksas sedz valsts.

Disidenti un čekisti

No 1995. gada līdz mūsdienām no piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa atteikušies kopumā 12 cilvēki. Viens cilvēks atteicies arī no Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltītās goda zīmes. 1995. gadā disidente Lidija Doroņina-Lasmane savu atteikšanos no Triju Zvaigžņu ordeņa pamatoja ar to, ka ordeni paredzēts piešķirt arī personām, kuras sadarbojušās ar LPSR Valsts drošības komiteju (VDK).

Pagājušā gada decembrī, kad beidzot publiski kļuva pieejami tā saucamie čekas maisi, atklājās, ka pēc 1995. gada Triju Zvaigžņu ordeni saņēmuši vismaz 15 bijušie VDK ziņotāji. Starp tiem ir Ivars Godmanis, Normunds Beļskis, Ojārs Rubenis, Jānis Šipkevics, Maija Tabaka, Jānis Streičs un vēl citi.

Pēc Lidijas Doroņinas-Lasmanes no apbalvojuma atteikušies arī Guntis Eniņš, kardināls Jānis Pujats, teologs Roberts Feldmanis un citi. Savukārt 2007. gadā Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis atteicās ordeni saņemt no Valda Zatlera rokām. 2012. gadā viņš ordeni saņēma no Valsts prezidenta Andra Bērziņa.

Saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu Ordeņu kapituls var pieņemt lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja apbalvotais ir notiesāts par tīšu noziegumu vai izdarījis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu. Pēc neatkarības atgūšanas Triju Zvaigžņu ordenis nevienam nav atņemts, bet 2010. gadā bijušajai Latvijas goda konsulei Odesā Olenai Aleksejenko tika atņemts Atzinības krusts. Aleksejenko iepriekš pēc dienesta pārbaudes aizdomās par naudas izspiešanu tika atbrīvota no amata.

Source

Tags

Atskats vēsturē Eduards Smiļģis Guntis Eniņš Gustavs Šķilters Ivars Godmanis Jānis Akuraters Jānis Čakste Jānis Pujats Jānis Stradiņš Jānis Streičs Kārlis Ulmanis Lasāmgabali Rainis Sibīrija Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form