Genocīdā apsūdzētais Latvijas pilsonis, bijušais VDK virsnieks Vasīlijs Kirsanovs svētdien psihiatriskajā slimnīcā miris ar sirds nepietiekamību.
Kriminālprocess paredz, ka lietu pret mirušu personu, kas apsūdzēta gennocīdā vai kara noziegumos, nevar izbeigt, tā jebkurā gadījumā jāizskata tiesai.

1914.gadā dzimušais Kirsanovs atradās apcietinājumā kopš pērnā gada novembra. Kirsanovam tiesa kā drošības līdzekli vēlāk piemēroja piespiedu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, jo, kā skaidroja viņa advokāts, 85 gadus vecā vīra uzvedībā ir vērojams "vecuma vājprāts". Viņš pat neiepazinās ar lietas materiāliem, jo tam neesot jēgas, viņš maz ko saprotot, stāstīja advokāts.

Tomēr, pēc advokāta domām, neesot bijis vajadzības vīru likt slimnīcā, bet ļaut viņam atgriezties pansionātā Jūrmalā, kur viņš mitinājies pirms apsūdzības uzrādīšanas.

Viņu apsūdz 93 epizodēs, tajā skaitā trīs cilvēki pēc viņa parakstītiem dokumentiem nošauti. VDK majoru apsūdz par lēmumu gatavošanu, krimināllietu ierosināšanu un dokumentu kārtošanu, kas saistīti ar nepamatoti notiesātām personām.

Saskaņā ar apsūdzību pēc viņa gatavotajiem dokumentiem notiesāti 32 cilvēki, no viņiem diviem piespriesti nāvessodi. Turklāt viens no tiem - Daugavpils skolnieks - nošauts tikai tādēļ, ka darbojies skautu organizācijā.

Pēc prokuratūras rīcībā esošajiem materiāliem, viņš savu darbību sācis 1941.gadā operatīvā pilnvarotā palīga amatā. Savu darbību viņš vērsis pret noteiktas pārliecības cilvēku grupām - brīvvalsts laika aizsargiem, skautiem un citu organizāciju pārstāvjiem.

Kirsanovs darbojies galvenokārt Kuldīgas un Daugavpils apriņkos un bijis Valsts drošības ministrijas apriņķa daļas priekšnieka vietnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!