Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa pirms "pazušanas" gan divus mēnešus paspēja pabūt apcietinājumā. Viņai apcietinājums kā drošības līdzeklis tika piemērots pērn septembrī, bet novembrī viņa pret 15 000 latu drošības naudu tika atbrīvota, un viņai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Prokuratūra Stabiņai apsūdzību uzrādīja 31.maijā. Viņa gan pēc apsūdzības raksta neatnāca, bet iesniedza darba nespējas lapu. Pēc dažām dienām apsūdzētās bērni saņēma Stabiņas rakstītu vēstuli, kurā bijusī ierēdne skaidroja, ka šī ir pērkama valsts un pēc ilgām pārdomām viņa to pamet, iepriekš vēstīja raidījums "Nekā Personīga". Pēc vēstules konteksta bija iespējams nojaust, ka Stabiņa neatgriezīsies.
Pērn septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka ir sākts kriminālprocess saistībā ar iespējamu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu. Korupcijā tika vainota Stabiņa, kā arī Dzīvokļu pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova un privātpersona Tatjana Fjodorova.
KNAB maijā prokuratūrai nosūtīja pērn septembrī uzsākto kriminālprocesu, kurā lūgts saukt pie kriminālatbildības RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersonu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar pašvaldības dzīvokļu īres tiesību piešķiršanu Rīgas pilsētā, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli juridiskajai personai par kukuļa došanu.
Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka RD Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā aizdomās turētā amatpersona ir iesaistīta piecās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodēs.
Šobrīd KNAB lietvedībā vel turpinās kriminālprocess pret pārējām aizdomās turētajām personām par iespējamo iesaistīšanos vairāk nekā 20 noziedzīgo nodarījumu epizodēs. Visām aizdomās turētajām personām noteikts ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Vērienīgā krimināllieta par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās, kurā uz apsūdzēto sola kopā ar kādreizējo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki, kādreizējo domes deputātu Gvido Hariju Volburugu un Leonīdu Lasmani sēdās arī "BMW" tirgotājs Germans Milušs, tika ierosināta 2005.gada 18.martā.
Gan Zemgales apgabaltiesa 2007.gada martā, gan Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada janvārī Hlevicki, Milušu un Volbrugu atzina par vainīgiem kukuļa došanā Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš domes priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsotu par Hlevicki.
Hlevickim un Milušam tika piemērots piecu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju, bet Volbrugam - trīs gadu brīvības atņemšana nosacīti.
Milušs uz tiesu gan nāca, bet uz sprieduma pasludināšanu neieradās. Šīs lietas prokurore Velta Zaļūksne savulaik pieļāva, ka Milušs gan varētu mēģināt novilcināt procesu un atstāt valsti. Sprieduma pasludināšana bija plānota martā, taču tieši pavasarī Milušs parasti mēdza uzturēties ārvalstīs, jo Latvijā viņam esot alerģija pret ziedputekšņiem. Zaļūksne gan pieļāva, ka viņš varētu lūgt tiesai atļauju, lai valstī neatgrieztos, un to apstiprināja arī pats uzņēmējs, sakot, ka pretējā gadījumā "mani varēs iespundēt kādā vakuuma izolatorā". Parasti viņš šajā laikā dodoties uz Kipru.
Milušs tā arī netika atrasts, bet viņam piemērotā 20 000 latu drošības nauda ieskaitīta valsts budžetā.
Krimināllieta par kukuļdošanu Jūrmalas mēra vēlēšanās jeb tā dēvētajā "Jūrmalgeitā" bija apsūdzēts arī Leonīds Lasmanis, taču pret viņu sāktā lieta tika izdalīta atsevišķi, jo viņš jau sākotnēji uz tiesas sēdēm nenāca, turklāt jau procesa laikā nebija zināma viņa atrašanās vieta.
Lasmanis, kurš kopā ar kādreizējo Jūrmalas mēru Juri Hlevicki, kādreizējo domes deputātu Gvido Hariju Volburugu un uzņēmēju Germanu Milušu tika apsūdzēts kukuļa došanā deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš nobalsotu par Hlevicki, jau izmeklēšanas laikā sūdzējās par neobjektivitāti.
Tika pieļauts, ka Lasmanim ir veselības problēmas, ko viņš ārstē Krievijā.
Prokurore Velta Zaļūksne toreiz aģentūrai LETA izteicās, ka Lasmanis 2007.gada 15.janvārī ar autobusu caur Ainažu robežkontroles punktu šķērsojis Latvijas un Igaunijas robežu. Vēlāk Interpola Krievijas birojs sniedzis atbildi Latvijas tiesībsargājošām institūcijām, ka Lasmanis ir šķērsojis Igaunijas un Krievijas robežu.
Zaļūksne lēsa, ka tad, kad Lasmanis tiks atrasts, viņa lietā tiesvedība tiks sākta no jauna.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektors un Rīgas Komercģimnāzijas direktors tika aizturēts 2004.gadā, kad viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminēja kukuļa izspiešanu no skolēnu vecākiem.
2008.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesa viņam piesprieda astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Spriedumu nemainīja arī apelācijas instances tiesa, un 2009.gada 8.septembrī to spēkā atstāja arī Augstākās tiesas Senāts.
Stabiņš uz tiesas sēdēm nāca cītīgi un apzinīgi un pat lūdza tiesas atļauju atstāt valsti, ko arī saņēma un pēc tam valstī atgriezās. Viņš pazuda pēc tam, kad izpildei tika nodots notiesājošais spriedums un viņam bija jādodas uz cietumu, lai izciestu piemēroto cietumsodu.
Par Stabiņa pazušanu policijai 2009.gada 14.septembrī ziņoja kaimiņš. Viņa īpašums atradās blakus Stabiņa radinieku mājai Rēzeknes novada Rikavas pagastā. Šo namu Stabiņš esot pieskatījis. Kaimiņš stāstīja, ka dažas dienas pirms ziņojuma policijai viņš rektoru redzējis, bet 13.septembrī - nē un tad arī devās kaimiņa meklējumos.
Maltas upes krastā kaimiņš atrada Stabiņam piederošas drēbes, bet pats to īpašnieks netika atrasts. Pie mājas tika atrasta arī neaizslēgta Stabiņa automašīna. Uzsākot meklēšanu, tika pārbaudīta Maltas upes gultne, bet nekas netika atrasts.
No amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) ierēdnis Vladimirs Vaškevičs, kurš tiek tiesāts par kukuļdošanu un nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, uz tiesas sēdēm nenāk jau ilgstoši. Tiek ziņots, ka viņš ārzemēs ārste veselības problēmas, kuras 2007.gadā saasināja viņa automašīnas sprādziens, kurā tās īpašnieks nopietni cieta.
Raidījums "Nekā Personīga" iepriekš vēstīja, ka viņš norādītajā ārstniecības iestādē ārzemēs nav atrodams, bet viņa aizstāvji turpina uzturēt versiju, ka Vaškevičs ir slims un ka viņa atlabšana prasīšot ilgāku laiku. Tika lēsts, ka drīzumā bijušo augsta ranga muitnieku varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā.
Informāciju par Vaškeviča pazušanu gan kategoriski noliedza viņa sieva, uzņēmēja Ināra Vilkaste, uzsverot, ka tiesai ir zināma viņas vīra atrašanās vieta.
Patlaban tiesu instancēs izskatīšanā ir divas krimināllietas, kurās apsūdzēts Vaškevičs. Vienā no tām viņam tiek inkriminēta kukuļdošana, bet otrā - atkārtota nepatiesu ziņu norādīšana valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
