Saeimas pretkorupcijas komisijas izveidotā darba grupa otrdien, izskatot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotos grozījumus par partiju finansēšanu, neatbalstīja priekšlikumu aizliegt juridiskajām personām ziedot partijām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (JL) pastāstīja, ka darba grupa nolēma izskatīt visus KNAB priekšlikumus un deputātu atbalstu guvušās ieceres virzīt tālākai izskatīšanai par partiju finansēšanas grozījumiem atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai.

Latkovskis norādīja, ka darba grupa nolēmusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju aicināt noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumam, lai varētu kvalitatīvi izstrādāt būtiskus grozījumus partiju finansēšanas sistēmā, izdiskutējot gan iespēju partijas finansēt no valsts budžeta, gan iespēju ar likumu ierobežot partiju tēriņus.

Deputāts pastāstīja, ka KNAB ierosinājumu aizliegt ziedot juridiskajām personām deputāti neatbalstīja, jo uzskatīja, ka šāds aizliegums tikai veicinātu fiktīvus ziedojumus ar trešo personu starpniecību. "Ja nav kopējas bildes, tad viens šāds grozījums neko neatrisina, bet situāciju padara vēl sarežģītāku, jo uzņēmumi sāks ziedot naudu caur saviem darbiniekiem," prognozēja Latkovskis.

Darba grupa arī neatbalstīja biroja ierosinājumu noteikt limitu vienas vidējās mēnešalgas apjomā partijas biedru naudām, jo uzskatīja, ka partijas biedru naudas ir legāls partijas ieņēmumu avots, kuru nevajadzētu ierobežot.

Nākamā darba grupas sēde notiks piektdien.

KNAB pagājušajā nedēļā iesniedza Saeimas pretkorupcijas komisijai priekšlikumus grozījumiem politisko partiju finansēšanas likumā, kas paredzēja aizliegt juridiskajām personām ziedot partijām, iecerēts noteikt arī atbildību par starpniecību ziedošanā.

Biroja direktora vietnieks Alvis Vilks iepriekš žurnālistiem skaidroja, ka, analizējot partiju ziedojumus, atklājies - tikai 20% no visas naudas ziedojušas juridiskas personas. Viņš atzina, ka Latvijā ir diezgan viegli nodibināt uzņēmumu, ar kuru pārskaitīt partijai naudu, un pēc tam firmu likvidēt, šādi maskējot fiktīvus ziedojumus.

KNAB sagatavotajā grozījumu projektā konkrētāka atbildība paredzēta arī partijām par finansēšanas normu pārkāpumiem. Tie paredz, ka gadījumā, ja partija noteiktā laikā nepilda biroja prasības, biroja pienākums ir tiesas ceļā apturēt partijas darbību. Savukārt, ja partija biroja noteiktā laikā nenovērš likumpārkāpumu, KNAB tiesas ceļā ierosina partijas darbības likvidēšanu.

Birojs sagatavojis grozījumus arī administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz lielus naudas sodus tām partijām, kas nelikumīgā veidā saņem ziedojumus. Par 100 latu un lielākiem ziedojumiem, kas pieņemti skaidrā naudā, partijai uzliek naudas sodu no 500 līdz 5000 latiem, konfiscējot ziedoto naudu vai bez tās konfiscēšanas. Par atkārtotu pārkāpumu partijai varēs uzlikt 1000 līdz 10 000 latu sodu, konfiscējot nelikumīgos ziedojumus.

Savukārt par politiskās organizācijas finansēšanu, izmantojot starpnieku, uzliek 100 līdz 200 latu sodu starpnieku izmantojušai personai vai starpniekam. No šāda soda starpnieku atbrīvo, ja viņš pēc pārkāpuma par to labprātīgi paziņo.

Grozījumi krimināllikumā paredz, ka par politiskās partijas finansēšanu, izmantojot starpnieku, ja to izdara atkārtoti gada laikā, soda ar piespiedu darbu vai naudas sodu no 10 līdz 50 minimālajām algām. Par tādām pašām darbībām lielā apjomā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai naudas sodu no 100 līdz 200 minimālajām mēnešalgām. No atbildības starpnieku atbrīvo, ja viņš labprātīgi paziņo par notikušo.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form