Jau 2000. gadā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Drošības policija vērsa Hipotēku bankas vadības uzmanību, ka šajā bankā pārsvarā tiek pieņemti darbā sektanti no "Prieka vēsts", bet atbrīvoti no darba tie, kuri atsakās iesaistīties šajā sektā. Drošības struktūras norādījušas uz informāciju, ka tobrīd darbā pieņemti 20 sektas pārstāvji, bet atbrīvoti no darba 12 darbinieki, kuri ar sektu nav saistīti.
Savas bažas SAB paudis arī Latvijas Bankai, kuru tobrīd vadīja par premjeru aicinātais Einars Repše. SAB vadība īpaši vērsusi uzmanību uz to, ka "Prieka vēsts" dalībniekiem ir obligāti tā sauktās desmitās tiesas maksājumi sektas vadībai, kas varētu kaitēt bankas interesēm.
Lujāns amatā tomēr noturējies vēl divus gadus, bet viņa baņķiera karjerai liktenīgi bijuši divi aizdevumi sektai "Prieka vēsts" 120 000 latu katrs. Šos aizdevumus "Prieka vēsts" lūgusi ēkas būvniecībai, kā garantu norādot ziedojumu plūsmu - vairākus simtus tūkstošus latu gadā -, kā arī ticību. Lujāns aktīvi lobējis šo kredītu piešķiršanu, bet pārējie bankas valdes locekļi nav uzticējušies piedāvātajām kredītgarantijām - ticībai un ziedojumiem, tāpēc Lujānam viceprezidenta amats bijis jāatstāj, vēsta laikraksts.
Hipotēku bankas preses sekretāre Adriana Hincenberga laikrakstam noliedz, ka Lujāns no bankas bijis spiests aiziet pārliekās aizraušanās ar "Prieka vēsti" dēļ. “Strādājot bankā, viņš jutās nepietiekami kompensēts. Hipotēku banka ir valsts banka, kuras darbiniekiem ir strikti noteiktas algas. Tās paaugstināt nav iespējams. Viņš aizgāja pēc paša vēlēšanās, ambīciju dēļ,” stāstīja bankas pārstāve.
Atsaucoties uz informācijas konfidencialitāti, Hincenberga atturējās atbildēt par diviem Hipotēku bankas kredītiem “Prieka vēstij”. Uz laikraksta jautājumu, kā bankas darbinieki reaģēja uz Lujāna aicinājumiem apmeklēt “Prieka vēsts” saietus, Hincenberga atbildējusi: “Tā ir darbinieku privāta lieta.”
Lujāns ar laikrakstu atturējās runāt par "Prieka vēstij" izsniegtajiem kredītiem. Vaicāts, vai viņš joprojām apmeklē "Prieka vēsti", Lujāns atbildējis "ar skaidru "jā"".
Repšes palīgs Pēteris Viņķelis laikrakstam apgalvo: "Jaunais laiks uzticas Pirmās partijas izvirzītajam kandidātam - viņa biogrāfija ir nevainojama." Viņa rīcībā neesot ziņu par Lujāna aktīvo reliģijas sludināšanu Hipotēku bankā. Darbojoties "Prieka vēstī",
2000.gada oktobrī Lujāns kristīgajam žurnālam "Tikšanās" sniedzis interviju, kurā lielu uzmanību viņš veltījis tā sauktās desmitās tiesas maksāšanai. “Kristiešiem es ieteiktu pavisam vienkāršu principu: ja vēlies piedzīvot uzvaru finansēs, sāc dot desmito,” viņš pamāca. Lujāns stāsta, kā pats ilgi šaubījies, pirms sācis maksāt desmito tiesu: “Bet Dievs pie manis strādāja lielā lēnprātībā, un Viņa darbs nekādā ziņā nebija kā operācija bez narkozes ar milzīgām sāpēm. Manī pakāpeniski nostiprinājās Vārds par desmito tiesu... Esmu pārliecināts, ka, nedodot desmito, mēs apzogam Dievu.”
Īpašas rūpes par desmitās tiesas maksāšanu ir raksturīgas ne tikai "Prieka vēstij" - līdzīgi rīkojas arī sektas "Jaunā paaudze" ideologi, kuri vēlēšanu kampaņas laikā aktīvi atbalstīja LPP līderus Ēriku Jēkabsonu un Aināru Šleseru, aicinot ticīgos aizlūgt par viņiem dienu un nakti, konstatē laikraksts. Laikraksts arī atgādina, ka priekšvēlēšanu laikā "Jaunās paaudzes" saietos vairākkārt piedalījies gan Šlesers, gan tieslietu ministre Ingrīda Labucka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
