Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas jautājumiem izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien vienojās nosūtīt vēstules premjeram Krišjānim Kariņam (JV), ekonomikas ministra Ralfam Nemiro ("KPV LV") un iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam ("KPV LV").
Premjeram Kariņam un ekonomikas ministram Nemiro komisija nosūtīs vēstuli par informācijas pieprasīšanu. Tajā lūgts atbildēt uz vairāk nekā 20 jautājumiem. Piemēram, komisija vēlas uzzināt, vai ir veikts OIK sistēmas un visu OIK atļauju saņēmēju audits un vai ir veikts pētījums par OIK sistēmas atbilstību sabiedrības interesēm.
Tāpat komisiju interesē, vai un kad kāda institūcija vai amatpersona ir izstrādājusi dokumentus, lai noteiktu kritērijus, kādiem jāatbilst elektroenerģijas ražotājiem, lai varētu saņemt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijas.
Politiķi arī grib zināt, vai ir veikti aprēķini par kopējo nodarīto zaudējumu apmēru saistībā ar konstatējamām neatbilstībām elektroenerģijas atbalsta saņemšanas procesā.
Savukārt vēstulē iekšlietu ministram Ģirģenam komisija pieprasa informāciju par sāktajiem kriminālprocesiem par iespējamu valsts amatpersonu prettiesisku darbību saistībā ar subsidētā elektroenerģijas tirgus un OIK ieviešanu un kontroli. Politiķi arī grib noskaidrot, vai uzsāktas resoriskās pārbaudes par OIK ieviešanu, kontroli vai atbalstu saņemšanu.
Vēstuļu saņēmējiem tiks lūgts atbildēt uz jautājumiem mēneša laikā.
24 minūšu garajā OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē politiķi lēma arī vērsties pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ar lūgumu norīkot vienu vai vairākus prokurorus darbam komisijā. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums nosaka, ka "pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokurors nekavējoties norīko vienu prokuroru vai vairākus prokurorus piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā".
Līdz šim komisijas vadītāja Ieva Krapāne ("KPV LV") ir saņēmusi informāciju par OIK, kas, kā paredz politiķe, varētu novest pie jauniem kriminālprocesiem, pirmdien pēc komisijas sēdes žurnālistiem pastāstīja pati Krapāne.
Pie viņas ir vērsušies cilvēki, kuri saistīti ar OIK uzņēmējdarbības vidi, un snieguši informāciju, kuru Krapāne gan atteicās izpaust. Politiķe vien atzina, ka ir redzējusi "šādus tādus dokumentus", ko ir parakstījušas amatpersonas.
Komisijas vadītāja savus informācijas avotus neatklāja, norādot, ka šīs personas baidās no tālākām iespējamām represijām.
Dokumenti vēlāk tiks nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, pirms tam viņa grib sagaidīt atbildes uz komisijas jautājumiem no premjera, ekonomikas ministra un iekšlietu ministra.
"Mēs sagaidīsim atbildes, šajās atbildēs būs pavērsiens tieši uz šo jautājumu, uz ko es vēlos strādāt papildus," skaidroja Krapāne.
Nākamā komisijas sēde norisināsies 19. augustā, kad tiks saņemtas ministru un premjera atbildes uz jautājumiem.
Parlamentārā komisija atbilstoši 23. maijā pieņemtajam lēmumam strādās sešus mēnešus.
Maija pirmajā pusē atbilstoši Satversmei parlamentā tika iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti komisijas izveidei.
Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
