Olafs Berķis: Ventspils ‘astoņkāji’ jāsadala un jāpārdod

Cīņa par kontroli “Ventbunkerā” (VB) un “Latvijas kuģniecībā” (LK) saistīta ar mazo akcionāru vēlmi sadalīt un pārdot Ventspils “astoņkāji”, portālam “Delfi” pauda kādreizējais “Ventbunkers” prezidents, Ventspils grupas uzņēmumu mazais akcionārs Olafs Berķis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Berķis sacīja, ka plāni pārdot vienu vai citu Ventspils grupas uzņēmumu vai uzņēmuma daļu “ir sekundāri” pašreiz notiekošajās akcionāru cīņās, jo jautājums par summu vai pircēju šobrīd neesot principiāls. Galvenais strīda iemesls ir “pasaules uzskatu nesakrišana” starp mazajiem akcionāriem – viņu, Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku – un tiem, kurus pārstāv ārzonas uzņēmums “Yelverton” un ar pēdējo saistītie akcionāri.

Pēc Berķa teiktā, viņš pirms desmit gadiem veidojis Ventspils uzņēmumu grupu “kā normālu saimniecisko koncernu, taču izskatās, ka tā vietā ir izveidojies astoņkājis”.

“Lai cik bēdīgi man nebūtu to atzīt, taču Latvijai un sabiedrībai nāks par labu, ja šo koncernu sadalīs un pārdos,” sacīja Berķis, skaidrojot, ka pašlaik koncerns sācis radīt daudzas sociālās un politiskās problēmas. “Pārāk lielu iespaidu uz Latvijas politiku un sabiedrību, kā arī valsts iestādēm šīs koncerns spēj radīt,” viņš skaidroja.

Berķis arī intervijā portālam “Delfi” pauda, ka cīņas par kontroli var neaprobežoties ar VB un LK, “ceru, ka pārmaiņas skārs arī citus uzņēmumus”.

“Labākais ceļš ir to [koncernu] sadalīt un pārdot, lai Latvija būtu tiesiskā valsts,” mazo akcionāru pozīciju klāstīja Berķis, atzīstot, ka materiālie ieguvumi vai zaudējumi šobrīd viņam neesot galvenais. Mazie akcionāri jau pirms dažiem gadiem bijuši neapmierināti ar koncernā notiekošo, taču toreiz “pagājuši malā”. Situācijai attīstoties, viņi mainījuši savu nostāju.

Kāda ir grupas uzņēmuma “Ventspils naftas” (VN) viena no akcionāriem - valsts - pozīcija šajās cīņās, Berķis nevarēja komentēt. Jautāts par negaidīto un ar Privatizācijas aģentūru nesaskaņoto valsts pārstāvju – Eižena Cepurnieka un Voldemāra Strīķa – balsojumu VN padomē, Berķis vien pieļāva, ka iemesls ir “telefona zvana tiesību princips”. “Viņi zina gan, kādēļ balsojuši, es nezinu,” sacīja mazais akcionārs.

Ventspils koncerns pašlaik apvieno gan naftas un naftas produktu tranzīta biznesu, loģistiku, gan masu medijus, apsardzes firmu, kā arī LK. Pašai VN pieder izdevniecība un poligrāfijas uzņēmums.

Skaļie strīdi un kontroles pārdale sākusies pērnā gada nogalē ar izmaiņām “Ventbunkerā”, kur šobrīd ir divas valdes, kuras abas sasaukušas akcionāru pilnsapulces, lai nomainītu padomi. Strīds turpinājās kuģniecībā, kur pagājušajā nedēļā VN iniciētā akcionāru pilnsapulce nomainījusi padomi, kura apturējusi trīs valdes locekļu pilnvaras. Mazie LK akcionāri izmaiņas neatzīst un tiesājās par pagājušās nedēļas akcionāru sapulces lēmumu atcelšanu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form