Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) projekts piedzīvojis lielas pārmaiņas, kamēr tas tika izskatīts Saeimā, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Viņa atgādināja, ka pēc 19 pašvaldību pieteikumiem tika ierosinātas lietas un četri pieteikumi par ATR regulējumu atzīti par pamatotiem.
"Visos gadījumos ir viens un tas pats sižets. Valstij vajadzēja reformu, bet četrās pašvaldībās netika ievēroti kritēriji. Skultes, Varakļānu, Ilūkstes, Ozolnieku gadījumā atzīts, ka lemts pievienot novadam, kam nav administratīvā centra, kas ir viens no kritērijiem. Tie ir barankas tipa novadi, kur attīstības centri izņemti ārā," pauda Osipova.
ST priekšsēdētāja atzina, ka tiesa vērtēja Ministru kabineta Saeimā iesniegto likumprojektu. "Diezgan lielas pārmaiņas ATR pārcieta, ejot pa Saeimas gaiteņiem," skaidroja Osipova, piebilstot, ka VARAM valdībā iesniegtais piedāvājums tika veidots pēc vienotiem kritērijiem un apspriests ar iedzīvotājiem.
Osipova pauda, ka ST nevar pateikt priekšā Saeimai, ko darīt, lai izpildītu spriedumu, bet ir skaidrs, ka jāievēro reformas mērķis un kritēriji, jo citādi nevar izveidot ilgtspējīgas teritoriālās vienības. ST priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka konstitucionāliem orgāniem jāsarunājas savstarpējā cieņā.
ST paļaujas uz konstitucionālo lojalitāti, tomēr tai pašā laikā ar ST lēmumu izpildi sokas dažādi, atklāja Osipova – piemēram, izpilda lemjošo daļu, bet spriedumā ietvertais paliek nepamanīts. Tas attiecas, piemēram, uz spriedumu par asociēto profesoru un profesoru darba līgumiem, kur, lemjot par pārmaiņām, netika ņemta vērā ST aktualizētā tēma par akadēmisko brīvību.
Sāpīgs jautājums ir arī spriedums par Sodu izpildes kodeksu, kur bija noteikts, ka tikai vīrieši izcieš sodu slēgta tipa cietumos, uzsvēra Osipova. ST bija noteikusi termiņu sprieduma izpildei, taču termiņš ir pagājis, bet norma līdz ar termiņa iztecēšanu skaitās spēkā neesoša. "Tad ir jājautā, cik tas ir legāli," pauda ST priekšsēdētāja.
Kā ziņots, ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei. Citā lietā ST 12. martā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likumā noteiktā Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei, bet 28. maijā par neatbilstošu Satversmei atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
